Par datubāzi

INFORMĀCIJAS ATLASES KRITĒRIJI PAR DEPUTĀTIEM

Informācija par deputātiem tika atlasīta pēc vairākiem kritērijiem un atspoguļota arī dažādās mājas lapas sadaļās. 

Sadaļa "Reputācija"

Tiek atspoguļota informācija, kas atlasīta pēc zemāk minētajiem informācijas atlases kritērijiem. Šie kritēriji ir: 

1. KORUPCIJA UN CITI KRIMINĀLPĀRKĀPUMI. Korupcija datu bāzes veidotāju izpratnē ir uzticētās varas ļaunprātīga izmantošana privāta labuma gūšanai.

Korupcija var būt kukuļošana un jebkura cita to personu rīcība, kam uzticēta atbildība valsts vai privātajā sektorā un kuras pārkāpj savus pienākumus, kas izriet no viņu valsts amatpersonas, privāti nodarbinātās personas, neatkarīga uzņēmēja statusa vai citām līdzīga veida attiecībām un kas ir vērsta uz nepelnītu priekšrocību iegūšanu sev vai citiem.

Korupcija un koruptīvās darbības veidi ir, piemēram:

  • kleptokrātija (dominē vara, kas rada likumus, noteikumus, projektus, kuru galvenais uzdevums ir sabiedrības resursu iepludināšana savās kabatās),
  • varas sagrābšana,
  • kukuļņemšana un kukuļdošana,
  • dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana,
  • izspiešana,
  • krāpšana,
  • „komisijas” nauda, īpaši iepirkumos.

Šī kritērija ietvaros tika apkopota informācija arī par citiem noziedzīgiem nodarījumiem atbilstoši Krimināllikumam, jo Delna uzskata, ka jebkurš noziegums, kas izdarīts, sodīts vai tiesāts atbilstoši kādam no Krimināllikuma pantiem ir tikpat nopietns apdraudējums kandidāta reputācijai un piemērotībai deputāta amatam kā iesaistīšanās koruptīvās darbībās. Neatkarīgi no tā, vai sods jau izciests un ir iestājies tā noilgums vai nē, tāda politiķa nonākšana pie varas, kuram ir šāda biogrāfijas vēsture, var nopietni mazināt vēlētāju uzticību politikai kā tādai un politiķu godaprātam.

Atlasītā informācija atsevišķi vērtēta atbilstoši pārkāpuma statusam:

  • Ierosināta pārbaude, vai ir pamats uzsākt kriminālprocesu par korupciju vai citu noziegumu atbilstoši Krimināllikumam,
  • Pret kandidātu izvirzīta apsūdzība par iespējamu iesaisti koruptīvās darbībās vai citiem kriminālnoziegumiem,
  • Kandidāts ir notiesāts par korupciju, iesaisti koruptīvās darbībās vai par citiem kriminālnoziegumiem.

2. INTEREŠU KONFLIKTS. Interešu konflikts datu bāzes veidotāju izpratnē atbilstoši LR likumam „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" ir situācija, kurā valsts amatpersona, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, pieņem lēmumu vai piedalās lēmuma pieņemšanā, vai veic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses.

Atlasītā informācija atsevišķi tika vērtēta atbilstoši pārkāpuma statusam:

  • Atbildīgā institūcija ir ierosinājusi pārbaudi, vai kandidāts kā valsts amatpersona ir atradies interešu konfliktā,
  • Atbildīgā institūcija ir konstatējusi, ka kandidāts kā valsts amatpersona ir atradies interešu konfliktā un ir aicinājusi to novērst,
  • Atbildīgā institūcija ir sodījusi kandidātu par atrašanos interešu konfliktā.

3. SLIKTA PĀRVALDĪBA. Tā kā laba pārvaldība ir svarīga cīņā pret korupciju, jo var būt sliktas pārvaldības sekas un labas pārvaldības principu ievērošana iet roku rokā ar korupcijas līmeņa samazināšanos, slikta pārvaldība tika iekļauta informācijas atlases kritērijos par kandidātiem.

Slikta pārvaldība datu bāzes veidotāju izpratnē ir pretstats labai pārvaldībai.

Saskaņā ar Eiropas Ministru Padomes rekomendācijām, labas pārvaldības pazīmes valsts pārvaldē ir: tiesiskums, vienlīdzība, objektivitāte, samērīgums, tiesiskā paļāvība, saprātīga termiņa ievērošana, līdzdalība, privātuma ievērošana (datu aizsardzība) un caurskatāmība (transparency).

Kā sliktas pārvaldības gadījumi datu bāzē tika kvalificētas tādas situācijas kā:

  • nesaimnieciska rīcība, izšķērdīga un nesamērīga valsts līdzekļu izlietošana,
  • necaurspīdīga un nedemokrātiska lēmumu pieņemšana,
  • amatpersonu iecelšana amatā, balstoties uz politisko piederību, nevis izglītību, kompetenci un zināšanām vai atklāta konkursa rezultātiem (t.s. „politiskie ielikteņi"). 
  • publiskā iepirkuma likuma pārkāpumi un citu likuma normu neievērošana, ja kandidāts ir bijis izpildītājs vai lēmumu pieņēmējs.
  • pārkāpumi partiju un kandidātu finansēšanas, kā arī priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu ievērošanā,
  • Valsts un ES piešķirto administratīvo resursu izmantošana privātām vajadzībām un piedalīšanās šo administratīvo resursu izmantošanā, 
  • pielaides nesaņemšana valsts noslēpumam, jo šis ir nopietns signāls, ka kandidāts savā līdzšinējā profesionālā darbībā ir pieļāvis kādus pārkāpumus vai izvēlējies šaubīgus sadarbības partnerus.

Izvērtējot minētos pārkāpumus, Delna ņēma vērā, vai kāda no kontrolējošām institūcijām ir konstatējusi kādu no pārkāpumiem, kā arī sodījusi, izteikusi aizrādījumu vai kā citādi darījusi zināmu pārkāpumu kandidātam:

  • Atbildīgā vai iesaistītā institūcija ir ierosinājusi pārbaudi vai disciplinārlietu par to, ka kandidāts nav ievērojis kādu no noteikumiem attiecībā uz labu pārvaldību,
  • Atbildīgā vai iesaistītā institūcija ir konstatējusi, ka kandidāts ir pārkāpis kādu no labas pārvaldības normām atbilstoši normatīvajiem aktiem un izteikusi brīdinājumu,
  • Atbildīgā vai iesaistītā institūcija ir sodījusi kandidātu vai tās pārstāvēto organizāciju par kādu no labas pārvaldības pārkāpumiem ar naudas sodu.

Sadaļa "Ētika"

Sabiedrībai ir tiesības pieprasīt, lai valsts amatpersonas un citas personas, kas tiecas nonākt pie varas, pildot savus pienākumus, rīkotos ētiski, rādītu priekšzīmi un demonstrētu augstus ētikas standartus sabiedrībai par atbilstošu rīcību ieņemamajam amatam.

1. ĒTIKAS PĀRKĀPUMI. Ētikas vērtības un rīcības pamatprincipi, kas tika ņemti vērā kā orientieri, atlasot informāciju datu bāzei par kandidātu ētikas pārkāpumiem, ir - godīgums (būt godīgam), taisnīgums (būt taisnīgam), atbildība (rīkoties atbildīgi), cieņa (izturēties ar cieņu), neatkarība (saglabāt neatkarību), neietekmējamība (nepakļauties ietekmei). 

Kā ētikas pārkāpumi tika kvalificēti arī gadījumi kā, piemēram, un citi neuzskaitītie:

  • Kandidāta profesionālās ētikas pārkāpumi, piemēram, saskaņā ar Saeimas deputātu ētikas kodeksu , Eiropas Parlamenta deputātu Rīcības kodeksu, kā arī Žurnālistu ētikas kodeksu, Tiesnešu ētikas kodeksu  un citiem kodeksiem, ja tas attiecināms uz kandidāta profesionālo darbību,
  • Izskanējuši publiski pausti fakti, kas liecina par iespējamu iesaisti ar korupciju saistītās darbībās, taču tos nav izvērtējušas atbildīgās institūcijas,
  • Likumā nedefinēti un šķietami interešu konflikti, kas nav izvērtēti vai pārbaudīti,
  • Šķietami un nepārbaudīti sliktas pārvaldības gadījumi, piemēram, publiski izskanējusi informācija par iespējamu apšaubāmu lobēšanas praksi, dalību šaubīgos publiskajos iepirkumos, sistēmas nepilnību izmantošanu, pārkāpumiem partiju un kandidātu finansēšanas, kā arī priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu ievērošanā, ja tie nav pārbaudīti un izmeklēti,
  • Kandidātu necienīgi izteikumi, kas nav naida vai neiecietības runa, kā arī kandidātu izteikumi un rīcība, kas rada šaubas par lojalitāti Latvijas valstij un tās suverenitātei, bet nav naida runa,
  • Kandidātu publiski pausta nepatiesa informācija, kas fiksēti kā meli, 
  • Piedalīšanās partiju "melno kašu" uzturēšanā vai atbalstīšanā,
  • Dāvanu pieņemšana, kuras nav ar likumu aizliegtas, bet izskatās pēc tādām,
  • Krāpšanās ar valsts nodokļiem un cita veida "shēmošana" privātām vajadzībām,
  • Dalība "pozitīvisma kampaņā" un citās apšaubāmās priekšvēlēšanu aģitācijas aktivitātēs.

2. NAIDA UN NEIECIETĪBAS RUNA. „Naida runas” jēdziens nav definēts nevienā starptautiskā cilvēktiesību dokumentā, tāpēc datu bāzes veidotāji balstījās uz Eiropas Padomes definīciju, uz ko atsaukusies arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa.

Atlases laikā tika vērtēts, vai kandidāts ir publiski naidīgi un neiecietīgi izteicies vai aicinājis uz naidīgu rīcību pret konkrētām sabiedrības grupām, piemēram, paudis rasistisku naidu, ksenofobiju, antisemītismu vai citas naida formas, kas balstītas uz neiecietību, iekļaujot neiecietību, kas nāk no agresīva nacionālisma, etnocentrisma, diskriminācijas un naida pret minoritātēm, migrantiem un ārvalstu izcelsmes cilvēkiem. Kāpēc tas ir būtiski? Naida runa ilustrē deputāta uzskatus un nostāju sociāli, etniski un vēsturiski jūtīgos jautājumos.

Uzmanība tiek pievērsta izteikumiem, kuros pausti:

  • neiecietīgi izteikumi pret valsti un tās dažādajām sabiedrības grupām,
  • publiski aicinājumi uz vardarbību, naidu, diskrimināciju;
  • publiska goda aizskaršana vai neslavas celšana;
  • draudu izteikšana pret personu vai personu grupu, sakarā ar to rasi, ādas krāsu, valodu, reliģiju, pilsonību, nacionālo vai etnisko izcelsmi;
  • ar rasistisku nolūku un publiska tādas ideoloģijas paušana, kas sludina pārākumu vai noniecina vai nomelno kādu personu grupu sakarā ar to rasi, ādas krāsu, valodu, reliģiju, pilsonību, nacionālo vai etnisko izcelsmi.

Sadaļa "Politiskā pieredze" 

1. IEŅEMTIE POLITISKIE AMATI. Deputāta ieņemtie amati parlamentā, izpildvarā, pašvaldībās un Eiropas Parlamentā.

2. IEŅEMTIE AMATI POLITISKAJĀS PARTIJĀS. Deputāta ievēlēšana partijas valdē, ētikas komisijā un citos partijas amatos.

3. PARTIJU MAIŅA. Deputāts ir vairākkārtīgi mainījis politiskās partijas. Kāpēc tas ir būtiski? Biežās partiju maiņas vājina partiju sistēmu un priekšvēlēšanu solījumu izpildi, kā arī neliecina par kandidātu un partiju politiskās kultūras briedumu. 

Sadaļa "Finanses"

Datu bāzē tika iekļauta informācija par deputāta finansēm, ja tā bija publiski pieejama:

  • Ziedojumi partijām. Deputāta ziedojumu un biedru maksu kopējais apmērs politiskajām partijām. Kāpēc tas ir būtiski? Tas norāda uz atbalstu vai konkrētu interešu īstenošanu ar politiskā spēka atbalstu.
  • Skaidrās naudas uzkrājumi, kas pārsniedz EUR 10 000. Kāpēc tas ir būtiski? Lieli skaidrās naudas uzkrājumi rada pamatu finanšu spekulācijām.
  • Deputāta parādsaistības, kas pārsniedz EUR 10 000. Kāpēc tas ir būtiski? Lielas parādsaistības rada risku kandidāta darbībā, kas saistīti ar atkarību no ienākumiem. 

Uz augšu

 Sadaļa "Balsojumi"

  • Iekļauts saraksts ar tā saukto "deputātu kvotu" iniciatīvām, kas guva Saeimas akceptu. 
  • Pieejamas saites uz 11. Saeimas uzraudzības portālu Deputatiuzdelnas.lv vai saites uz deputātu profiliem www.europarl.eu un www.votewatch.eu, ja kandidāts iepriekš ir darbojies kādā no šīm institūcijām. 

Eiropas Parlamenta bijušo deputātu profilos pieejams arī apkopojums par 15 lielākajiem EP balsojumiem un deputāta nostāju tajos. Kāpēc tas ir būtiski? Vēlētājiem tā ir iespēja izsekot ievēlētajiem politiķu solījumiem un darbiem.

15 Eiropas Parlamenta balsojumu atlasi veica divas Eiropas nevalstiskās organizācijas – VoteMatch Europe un Notre Europe - Jacques Delors Institute, savukārt informāciju par Latviju apkopojis Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS. 15 balsojumi tika atlasīti no 5000 reģistrētajiem septītā EP sasaukuma balsojumiem (tā sauktajiem roll-call votes). 

Balsojumu atlases trīs kritēriji:

  • Īpaši liela nozīme;
  • Jautājuma būtība salīdzinoši viegli uztverama plašākai sabiedrībai;
  • Jautājums ir objektīvi kontroversāls - EP pārstāvētajām politiskajām grupām attiecīgajā jautājumā bija atšķirīgi viedokļi.

Katrs no balsojumiem ir reālās EP deputātu izvēles vienkāršojums - t.i. tas ir "pārtulkots" no tehniski sarežģītās konkrētu grozījumu valodas uz valodu, kas ir saprotama arī plašākai sabiedrībai. Tādēļ katra balsojuma virsraksti ir apzināti jautājuma būtības vienkāršojumi, kuru mērķis ir ļaut labāk saprast jautājuma būtību. Lai iegūtu pilnīgu priekšstatu par attiecīgo izvēli, ieteicams iepazīties arī ar pilniem priekšlikumu tekstiem.

Pēc tam, kad bija atlasīti 15 nozīmīgākie EP balsojumi, Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS apkopoja informāciju par to, kādas izvēles bija veikuši no Latvijas sarakstiem ievēlētie deputāti, kā arī deva visiem šiem deputātiem iespēju savus balsojumus komentēt. Iespēju izmantoja 6 deputāti no 9 (atteicās komentēt - Alfrēds Rubiks, lūgumam neatbildēja Ivars Godmanis un Aleksandrs Mirskis).

Uz augšu

Apkopotās informācijas atruna

Mūsu darbs tika izpildīts ar pienācīgu profesionālu rūpību un, pamatojoties uz informāciju, kura iegūta no plašsaziņas līdzekļiem un interneta medijiem, kā arī publiski pieejamās datu bāzēs. Ja pastāv pamats uzskatīt, ka mēs neesam informēti par visiem apstākļiem, lūdzam nekavējoties par to mums paziņot, lai mēs varētu izvērtēt papildus informāciju un attiecīgi koriģēt atspoguļot informāciju. 

Neveicot papildus neatkarīgu pārbaudi, mēs pieņemam, ka visa iegūtā informācija un dati ir precīzi, un attiecīgais informācijas avots uzņemas pilnu atbildību par šīs informācijas un datu pareizību. Delna nav atbildīga un nesniedz garantijas par šādas informācijas precizitāti.

Šī informācija ir sagatavota, ņemot vērā Latvijas Republikas normatīvos aktus, kas ir spēkā šīs sagatavošanas brīdī, un šo normatīvo aktu interpretāciju. Atsevišķos gadījumos trešo personu, valsts iestāžu un tiesu normatīvo aktu interpretācija var atšķirties no Delnas interpretācijas. Delna neatbild par grozījumu veikšanu šajā informācijā, ja izmaiņas ir nepieciešamas sakarā ar normatīvo aktu grozījumiem.

Šajā Informācijā paustais viedoklis nav saistošs trešajām personām, tiesām vai citām valsts iestādēm, un tas nav uzskatams par faktisko apstākļu aprakstu un/vai par garantiju tam, ka trešās personas, tiesas vai citas valsts iestādes piekritīs Delnas apkopotajai informācijai. Delna neuzņemas nekādu atbildību par šo informāciju, ja to izmanto vai uz to paļaujas trešās personas.

Sniegtā informācija izmantojama tikai informatīviem nolūkiem.

Uz augšu

Pēdējās izmaiņas veiktas 20.07.2017

Atpakaļ uz sarakstu

Lūdzu, autorizējies!

Lai balsotu, lūdzu, autorizējies ar savu sociālo tīklu profilu! Tavi personas dati nebūs pieejami trešajām pusēm!