Rīgas Domes korupcijas skandāli

jauns

Kukuļņemšana Mājokļu un vides departamentā

Pēdējās izmaiņas veiktas 2013.gada 29.augustā

2012.gada 17. septembrī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) saistībā ar iespējamiem korupcijas noziegumiem veica kratīšanu RD Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldē un aizturēja septiņas personas, to skaitā pārvaldes vadītāju Āriju Stabiņu. KNAB informēja, ka tā rīcībā esošie pierādījumi liecina - pārvaldes darbinieki ilgstoši pieņēmuši kukuļus saistībā ar lēmumiem par pašvaldības īres dzīvokļu piešķiršanu. 2013.gada maijā KNAB lūdza Ģenerālprokuratūru sākt pret Ā.Stabiņu kriminālvajāšanu, bet jūnija vidū atklājās, ka viņa pretēji tiesas drošības līdzeklī noteiktajam aizliegumam pametusi valsti, un viņas atrašanās vieta nav zināma.

RD Mājokļu un vides departamenta direktors Anatolijs Aļekesejenko pēc kolēģes aizturēšanas pauda neizpratni par viņas iespējamo saistību ar kukuļošanu, taču pusgadu vēlāk KNAB veica kratīšanu viņa paša kabinetā un piemēroja aizdomās turētā statusu par kukuļņemšanu lielā apmērā. Viņš par Rīgas pašvaldībai piederoša nekustamā īpašuma nodošanu nomā, iespējams, pieprasījis 100 000 eiro jeb 70 tūkstošu latu lielu kukuli. Aģentūra Leta vēstīja, ka tas, iespējams, saistīts ar plāniem iznomāt privātiem uzņēmējiem zemi Varoņu ielā kolumbārija jeb urnu kapsētas izveidei.

Atslēgas vārdi: Ārija Stabiņa, Anatolijs Aļeksejenko, KNAB, Dzīvokļu pārvalde, Ināra Upīte

Izmeklēšanā atklājas vēl citas epizodes

Saistībā ar kukuļošanu dzīvokļu sadalē KNAB vienlaikus veica kratīšanu kopumā 14 vietās. Bez Dzīvokļu pārvaldes ilggadējās vadītājas Ā.Stabiņas tika aizturēta pārvaldes Protokolu nodaļas vadītāja Ļena Paščenkova un privātpersona Tatjana Fjodorova.Pārējo aizturēto vārdus KNAB neatklāja. Ā.Stabiņai tiesa piemēroja apcietinājumu, bet pārējām sešām personām – ar brīvības atņemšanu nesaistītus drošības līdzekļus. Divus mēnešus vēlāk Ā.Stabiņai tika mainīts drošības līdzeklis un viņu no apcietinājuma atbrīvoja. Aģentūra Leta ziņoja, ka, iespējams, tas noticis pret 15 000 latu drošības naudu. Pēc tam Ā.Stabiņa iesniedza atlūgumu un no darba domē aizgāja. Pēc KNAB lūguma tika uzlikts arests Ā.Stabiņas savrupmājai Ādažos.

Par konkrētiem kukuļošanas gadījumiem KNAB informāciju nesniedza, taču daudzo epizožu skaits un aizturēto liecības ļaujot secināt, ka kukuļņemšana norisinājusies sistemātiski ilgākā laika posmā. Sākotnēji lietā figurēja 12 epizodes, bet 2013.gada aprīlī KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe atklāja, ka noskaidroto epizožu skaits dubultojies. No septiņiem līdz 10 pieauga arī aizdomās turamo skaits. Drīz pēc kratīšanām un amatpersonu aizturēšanas KNAB ar informāciju par kukuļu prasīšanu Dzīvokļu pārvaldē vērsās vismaz 15 iedzīvotāji.

Arī dokumentu viltošana un nepatiesas ziņas deklarācijā

Astoņus mēnešus pēc kriminālprocesa ierosināšanas KNAB lūdza Dzīvokļu pārvaldes amatpersonu, kā noprotams – Ā.Stabiņu - saukt pie kriminālatbildības. Birojs norāda, ka amatpersona, izmantojot starpniekus, iespējams, ilgstoši pieņēmusi kukuļus saistībā ar iesniegumu izskatīšanas organizēšanu un lēmumu pieņemšanu par pašvaldības dzīvokļu beztermiņa īres tiesību piešķiršanu. Atsevišķā lietvedībā izdalītajā kriminālprocesā aizdomās turētā amatpersona ir iesaistīta piecās iespējamo noziedzīgo nodarījumu epizodēs. Kriminālvajāšanu lūgts celt par kukuļu pieņemšanu, par neizpaužamu ziņu izpaušanu, par dokumentu viltošanas organizēšanu un par nepatiesu ziņu norādīšanu amatpersonas deklarācijā par mantu lielā apmērā. Kā liecinot KNAB pierādījumi, kāda juridiskā persona par darbību veikšanu tās interesēs devusi kukuļus RD amatpersonai, izmantojot starpniekus.

Lietas lielā apjoma dēļ tā tika sadalīta, un KNAB lietvedībā turpinās kriminālprocess pret pārējām aizdomās turētajām personām par iespējamo iesaistīšanos vairāk nekā 20 noziedzīgo nodarījumu epizodēs.

Pēc kriminālvajāšanas sākšanas Stabiņa pazūd

Raidījums Nekā personīga vēstīja, ka dažas dienas pēc 31.maija, kad pret viņu tika sākta kriminālvajāšana, viņas bērni saņēmuši rakstisku ziņu, par kuru vēlāk informējuši tiesībsargus. Tajā Ā.Stabiņa rakstījusi, ka šī ir pērkama valsts un pēc ilgām pārdomām viņa to pamet. KNAB viņas atrašanās vieta neesot zināma, arī Ā.Stabiņas mājas Ādažos pārmeklēšana neesot devusi rezultātu.

17.jūnijā tiesa pēc KNAB lūguma mainīja Ā.Stabiņas drošības līdzekli un piemēroja apcietinājumu, taču tā kā nav zināms, kur viņa atrodas, to īstenot nav iespējams. 

Iespējams, maksāja par iespēju samainīt dzīvokļus

Vairākus mēnešus pēc kriminālprocesa sākšanas J.Strīķe aģentūrai Leta stāstīja, ka birojs atklājis shēmu, pēc kāda notiek dzīvokļu maiņa, ietverot kukuļošanu. RD normatīvie dokumenti pieļaujot atsevišķām personu grupām mainīt īres dzīvokli saimnieka mājā uz pašvaldības dzīvokli, un tas tiekot izmantots gadījumos, kad kādu iemeslu dēļ kādam cilvēkam pašvaldības dzīvoklis vairs nav vajadzīgs. „Uzzinot par iespēju veikt maiņu, persona neilgi pirms maiņas noslēdz līgumu un deklarējas saimnieka mājā, dzīvoklī bez ērtībām. Pēc tam par nelielu kompensāciju pašvaldības dzīvokļa īrniekam un kukuli pašvaldības amatpersonai notiek formāla maiņa starp pašvaldības dzīvokli un privāto,” stāstīja J.Strīķe.

2013.gada jūnijā arī raidījums Nekā personīga ziņoja par iespējamo korupcijas shēmu, kas atbilst tai, par kuru iepriekš žurnālistiem bija stāstījusi J.Strīķe. Raidījums nosauca arī iespējamos kukuļu apmērus. Oficiāli pašvaldībai par īres tiesību maiņu bijis jāmaksā 43 lati, bet neoficiāli – ap 10 tūkstošiem latu. Kukulis pienācies gan personai, kura pašvaldības dzīvokli atbrīvo, gan starpniekam, kas darījumu izkārto. Nekā personīga ziņoja, ka par šādu maiņas darījuma izkārtošanu kopā ar Stabiņu apsūdzētas vēl sešas personas, arī viņas znots un viņai pazīstama māklere. 2012.gadā līdz brīdim, kad Stabiņu arestēja, bija izskatīti 52 šādi dzīvokļu maiņas darījumi, bet 2013.- 34. Pēc KNAB ieteikuma maiņa uz laiku apturēta. 

KNAB pastāvošo regulējumu aicinājis mainīt, tāpat norādījis, ka pašvaldība pilnvērtīgi nekontrolē tukšos dzīvokļus, nepārbaudot, vai tajos kāds dzīvo, taču Rīgas dome uz KNAB konstatēto neesot reaģējusi.

Domē uzskata, ka korupcijas riski izslēgti

Rīgas mērs Nils Ušakovs pēc Ā.Stabiņas aizturēšanas sacīja, ka neesot skaidrs, kā viņa varējusi apiet elektronisko rindu. Iespējamie riski varētu būt saistīti ar dzīvokļiem, kas piešķirti ārpus kārtas, - 2012.gadā piešķirti 2800 dzīvokļi, no tiem 150 ārpus kārtas.

Savukārt RD Mājokļu un vides departamentadirektors Anatolijs Aļekesejenko uzskaitīja pasākumus, ar kuru ieviešanu kopš 2009.gada departamentā mēģināts izskaust korupcijas riskus – lēmumi netiekot pieņemti vienpersoniski, dzīvokļus saskaņā ar datu bāzi dalot dators, četras reizes gadā notiek dažādas pārbaudes.

Taču, kā pēc sarunām ar dzīvokļu sadali saistītiem cilvēkiem secināja žurnāls „Ir”, pastāv vairāki „caurumi”, kurus izmantojot, amatpersonas varēja pieņemt ārpus kārtas labvēlīgus lēmumus kādu personu interesēs. Lai gan domes pārstāvji apgalvo, ka dzīvokļi tiek dalīti ar datorsistēmu palīdzību, realitātē, lai kādu rindā paceltu uz augšu, pietiekot sarunāt ar pārvaldes vadītāju, kura vienojas ar protokola nodaļas vadītāju, lai veiktu vajadzīgās izmaiņas.

Vēl viena shēma pat neprasa izmaiņas oficiālajā reģistrā – tā kā pašvaldības rīcībā ir ļoti atšķirīgas kvalitātes mājokļi, sākotnēji rindā stāvošajiem cilvēkiem piedāvājot nolietotus dzīvokļus, bet par nelielu samaksu atbildīgajām amatpersonām iespējams tikt pie citas, krietni labākā stāvoklī esošas dzīvojamās platības.

Nav pirmais kukuļošanas skandāls

2000.gadā par 1000 dolāru kukuļa saņemšanu par ātrāku labāka dzīvokļa piešķiršanu kādai personai aizturēja Ā.Stabiņas toreizējo vietnieci Ināru Upīti.  Pirmajā instancē tiesa I.Upīti attaisnoja, vēlāk piesprieda divu gadu cietumsodu, bet beidzamajā instancē šis sods piespriests nosacīti. Žurnāls „Ir” rakstīja, ka visu izmeklēšanas un tiesāšanās laiku līdz 2004.gadam I.Upīte turpināja strādāt tiešā Ā.Stabiņas pakļautībā, un priekšniece viņu vairākkārt publiski aizstāvējusi. Arī pēc notiesāšana, tikai ar jaunu uzvārdu - Reigase, viņa turpina strādāt Rīgas domē par juristi.

Pusgadu vēlāk aizdomās tur arī Mājokļu un vides departamenta direktoru Aļeksejenko

Pēc kratīšanas RD Mājokļu un vides departamenta direktora Anatolija Aļekesejenko darba kabinetā 2013.gada 27.jūnijā KNAB sīkāku informāciju nesniedza, vien norādīja, ka maijā sākts kriminālprocess par iespējamo Rīgas pašvaldības amatpersonu kukuļošanu saistībā ar zemes gabala nodošanu nomā. A.Aļeksejenko atzīts par aizdomās turamo kukuļa pieprasīšanā lielā apmērā, bet vēl viena persona - par tās atbalstīšanu. Abām aizdomās turētajām personām piemēroja ar brīvības atņemšanu nesaistītus drošības līdzekļus.

Aģentūra Leta ziņoja, ka kukuļošanas skandāls varētu būt saistīts ar Varoņa ielā paredzētā kolumbārija būvniecību. Mājokļu un vides departaments 2012.gada septembrī atradis divus investorus, kas šajā ielā būtu ar mieru būvēt kolumbāriju jeb urnu kapsētu. Aļeksejenko toreiz aģentūrai LETA stāstījis, ka būvniecību kavē birokrātija - viens uzņēmējs no Ukrainas, pusgadu nespējot sagaidīt, kad pašvaldība atrisinās birokrātiskās procedūras, atmetis ar roku; otrs no Krievijas piekritis pagaidīt vienu gadu līdz 2013.gada pavasarim. Lai zemi varētu iznomāt vai nodot lietošanā investoriem, jāveic grozījumi zemes izmantošanas noteikumos. Mājokļu un vides departamenta darbinieki jau sākuši darbu pie grozījumu izstrādes, tāpēc Aļeksejenko paudis cerību, ka jau drīzumā pašvaldībā tiks lemts par izmaiņām, kas ļautu kolumbārija būvniecību veikt privātiem uzņēmējiem.

Lēmums par kolumbārija izveidošanu Varoņu ielā pieņemts domē jau 2006.gadā. Rīgas kolumbārija projektēšana pašvaldībai izmaksāja 54 000 latu, 2008.gada nogalē pat izsludināts būvniecības konkurss, taču kolumbārija būvniecība netika sākta.

A.Aļeksejenko 2013.gada pašvaldību vēlēšanās tika ievēlēts par Rīgas domes deputātu, bet, nedrīkstēdams savienot amatus, mandātu nolika. Saskaņā ar drošības līdzekli kriminālprocesa ietvaros viņš  no departamenta direktora amata tika atstādināts. Viņš pats stāstīja, ka KNAB viņam nav atklājis apsūdzību pamatojumu, taču, viņaprāt, tas balstās Ā.Stabiņas apgalvojumos. A.Aļeksejenko KNAB rīcību uzskatot par “politisku gājienu”. Aizdomas par kukuļņemšanu neliedza A.Aļeksejenko saglabāt "Gods kalpot Rīgai" biedra mandātu.

Raksts tapis sadarbībā ar žurnālisti Evitu Puriņu.

Avoti:

Rutule, E. Saistībā ar iespējamām Rīgas domes amatpersonu koruptīvajām darbībām aizturētas vairākas personas. Leta. 18.09.2012

Rutka, A. Saistībā ar iespējamo kukuļošanu Rīgas domē KNAB veicis 14 kratīšanas un aizturējis septiņas personas. Leta. 21.09.2012

Lase, I. Atnāca pakaļ. „Ir”. 26.09.2013

Rozentāls, A. Lazdiņš, A. Dzīvokļu dalīšanas sistēmā var atrast spraugas. „Diena”. 28.09.2012

Skruzis, J. No apcietinājuma atbrīvota kukuļņemšanā aizdomās turētā Ārija Stabiņa. Leta. 13.11.2012

Kristovskis, G. Rīgas Dzīvokļu pārvaldes kukuļošanas lietā vairāk aizdomās turēto un nozieguma epizožu. Leta. 30.04.2013

KNAB preses relīze 24.05.2013

TV3. Nekā personīga. Pazudusi bijusī Rīgas domes amatpersona Ārija Stabiņa. 16.06.2013

Tiesa prasa apcietināt pazudušo, korupcijā apsūdzēto Stabiņu. LSM.lv. 17.06.2013

Kristovskis, G. Stankeviča, Z. Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktoru Aļeksejenko tur aizdomās par 100 000 eiro kukuļa prasīšanu. Leta. 28.06.2013
 
Stankeviča, Z. Aļeksejenko: KNAB ir maldījies, balstot apsūdzības uz viena cilvēka apgalvojumiem. Leta. 06.08.2013

Atpakaļ uz sarakstu

Lūdzu, autorizējies!

Lai balsotu, lūdzu, autorizējies ar savu sociālo tīklu profilu! Tavi personas dati nebūs pieejami trešajām pusēm!