Politizētā enerģētika

arhīvs

Gāzes elektrostacijas būvniecība

2007.gadā tika aktualizēts jautājums par Latvijā paredzamo elektroenerģijas deficītu pēc Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanas 2009.gadā. Ekonomikas ministrija veica izpēti un bāzes jaudu palielināšanai ieteica gāzes vai ogļu-biomasas elektrostacijas būvniecību. Valdību veidojošā Tautas partija centās virzīt tieši gāzes elektrostacijas projektu, bremzējot ogļu-biomasas stacijas projektu. 2010.gadā ir saņemta EK atļauja ogļu-biomasas stacijas būvniecībai, tomēr jau 2008.gadā AS “Latvenergo” uzsāka priekšdarbus Rīgas otrās termoelektrocentrāles (TEC-2) otrās kārtas rekonstrukcijai, kas būtībā nozīmē gāzes elektrostacijas būvniecību. 2009.gadā konkursa rezultātā par šī objekta ģenerāluzņēmēju kļuva Turcijas uzņēmums "Gama GÜC Sistemleri Muhendislik ve Taahhut", inženierkonsultāciju līgums 2010.gadā tika noslēgts ar Šveices uzņēmumu “AF Colenco Ltd.”

2010.gada jūnijā “Latvenergo” un tās meitas uzņēmuma vadība tika aizturēta aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un naudas atmazgāšanu. Ir pamats domāt, ka izmeklēšana ir saistīta ar abiem uzņēmumiem piešķirtajiem pasūtījumiem TEC-2 otrās kārtas būvniecībā. Neoficiāli zināms, ka KNAB izmeklēšanas ietvaros veic pārbaudi par TEC-2 otrās kārtas būvniecības izmaksu pamatotību. 

Atslēgas vārdi: Latvenergo, Miķelsons, Kalvītis, Gerhards, Piebalgs, Krievijas gāze, Gazprom, TEC-2, ogles, biomasa

uz augšu

2007: eksperti atbalsta gan gāzes, gan ogļu elektrostaciju

2007.gada pavasarī Latvijas valdība sāka izvērtēt iespējas palielināt elektroenerģijas ražošanas bāzes jaudas Latvijā. AS “Augstsprieguma tīkli” 2006.gada novērtējuma ziņojumā Ekonomikas ministrijai (EM) par elektroenerģijas un jaudas prognozēm bija paustas bažas, ka Latvijā varētu sākties enerģijas krīze pēc tam, kad 2009.gadā tiktu slēgta Ignalinas atomelektrostacija. Ekonomikas ministrijas izveidotā ekspertu darba grupa ieteica Latvijā uzbūvēt jaunu bāzes jaudu elektrostaciju. Eksperti atbalstīja vienu no diviem bāzes jaudu elektrostaciju variantiem – ogļu kondensācijas-biomasas un dabasgāzes staciju, iesakot gāzes elektrostaciju izvietot Rīgā (kā Rīgas TEC-2 otro bloku), savukārt ogļu elektrostaciju ieteica celt Ventspilī vai Liepājā. Abu staciju jaudas un izmaksas būtu līdzīgas – 400 MW un aptuveni 400 miljoni latu.

uz augšu

Tautas partijas atbalsts gāzes elektrostacijai, bažas par atkarību no Krievijas gāzes

Laikā, kad valdībā notika izšķiršanās par labu vienam no staciju veidiem, Tautas partija atklāti atbalstīja gāzes staciju. Par to izteicās gan Andris Šķēle, gan Ministru prezidents Aigars Kalvītis, kurš 2007.gada pavasarī Maskavā bija ticies ar Krievijas dabasgāzes piegādātāju “Gazprom” un secinājis, ka gāzes piegāde projekta īstenošanai nav šķēršļu. 2007.gada novembrī Ministru prezidents A.Kalvītis kopā ar TP Saeimas deputātu Kārli Leiškalnu Saeimā iesniedza grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas ļautu "Latvenergo" meitas firmai "Augstsprieguma tīkls" slēgt līgumu ar jaunas, visticamāk, gāzes elektrostacijas īpašniekiem, garantējot viņiem ilgtermiņa ieņēmumus.

uz augšu

Valdība dod zaļo gaismu abām elektrostacijām

2008.gada 11.martā Ministru kabinets akceptēja jaunu bāzes jaudu elektrostacijas būvniecību, kas paredzēja gan gāzes, gan ogļu-biomasas stacijas būvniecību. Tomēr dažas dienas vēlāk pēc TP finanšu ministra A.Slaktera iniciatīvas valdības lēmumā par abu elektrostaciju projektu tālāku virzīšanu tika svītrota ogļu-biomasas stacijas saistīšana ar Latvijas-Zviedrijas elektrotīklu starpsavienojumu, tādējādi mazinot šīs stacijas nozīmību. Valdības vadītājs Ivars Godmanis (LPP/LC) izteica atbalstu gan gāzes, gan ogļu stacijai. Tika uzskatīts, ka gāzes stacija vairotu atkarību no Krievijas gāzes piegādēm, turklāt Latvija ir viena no ES valstīm, kas jaut tā ir visvairāk atkarīga no Krievijas gāzes koncerna “Gazprom” piegādēm, liecina Eiropas Starptautiskās politiskās ekonomikas centra (ECIPE) pētījums. Ogļu-biomasas stacijai kurināmo varētu nodrošināt plašs piegādātāju loks, taču tai būtu nepieciešams daudz vairāk CO2 kvotu.

uz augšu

Atbalsts ogļu-biomasas elektrostacijai

Ekonomikas ministrs K.Gerhards (TB/LNNK) pauda uzskatu, ka Latvijas vajadzības pilnībā apmierinātu ogļu elektrostacija. Ogļu-biomasas stacija Kurzemē par prioritāru atzīta arī 2008.gada oktobrī publicētajā Ekonomikas ministrijas valdībā iesniegtajā ziņojumā par situāciju Latvijas energoapgādē. Šajā ziņojumā tika arī samazinātas elektroenerģijas patēriņa prognozes, neplānojot tuvākajos gados tik strauju patēriņa pieaugumu kā iepriekš. Atbalstu ogļu-biomasas elektrostacijai pauda ES enerģētikas komisārs Andris Piebalgs. Jauno ogļu-biomasas elektrostaciju bija paredzēts būvēt Liepājas apkaimē, paredzot atbalstu jaudas maksājuma veidā. Lai Latvija varētu sākt elektrostacijas projekta īstenošanu, to bija nepieciešams saskaņot ar Eiropas Komisiju. EK atļauju ogļu-biomasas stacijas būvniecībai Liepājā Latvija saņēma 2010.gada janvārī. 

uz augšu

2008: Latvenergo uzsāk TEC-2 otrā bloka veidošanu

Jau 2008.gadā “Latvenergo” uzsāka priekšdarbus gāzes stacijas veidošanai. 2008.gada sākumā “Latvenergo” izsludināja sarunu procedūru "Kombinētā cikla gāzes turbīnu stacijas izbūve Rīgas TEC-2 rekonstrukcijas otrā kārta", kas būtībā bija konkurss par gāzes bāzes stacijas izbūvi. 2009.gadā no diviem saņemtajiem piedāvājumiem tika izraudzīts lētākais – Turcijas kompānija "Gama GÜC Sistemleri Muhendislik ve Taahhut", kas energobloku piedāvāja uzbūvēt par 350 miljoniem eiro. Elektriskā jauda – 427 megavati, siltuma jauda - 270 megavati. TEC-2 pilnīgu rekonstrukciju, izveidojot otru energobloku, paredzēts pabeigt 2013.gadā. 2010.gadā “Latvenergo” saņēma Finanšu un Ekonomikas ministrijas akceptu TEC-2 rekonstrukcijas iepirkumiem.

uz augšu

“Latvenergo” vadību aiztur korupcijas apkarotāji, saistība arī ar TEC-2

2010.gada jūnijā KNAB aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un naudas atmazgāšanu aizturēja “Latvenergo” vadītāju Kārli Miķelsonu un viņa vietnieku Aivaru Meļko, kā arī trīs “Latvenergo” meitas uzņēmuma “Sadales tīkls” vadošus darbiniekus un divus Daugavpils uzņēmējus. Noprotams, ka aizturētās amatpersonas tiek turētas aizdomās arī par noteiktiem uzņēmumiem labvēlīgu lēmumu pieņemšanu saistībā ar TEC-2 otrās kārtas rekonstrukciju. Miķelsona advokātu publiskotā informācija liek domāt, ka KNAB ir aizdomas par ”Latvenergo” amatpersonu darbību TEC-2 rekonstrukcijas ģenerāluzņēmēja Turcijas uzņēmuma "Gama GÜC Sistemleri Muhendislik ve Taahhut" un projekta konsultanta Šveices uzņēmuma “AF Colenco Ltd.” interesēs. Portāls Pietiek.com 2010.gada decembrī ziņoja, ka saskaņā ar neoficiālu informāciju Latvenergo korupcijas lietas ietvaros KNAB pārbauda arī TEC-2 otrās kārtas būvniecības izmaksu pamatotību, lai noskaidrotu, vai projektā nav sadārdzinātas izmaksas.

Latvenergo korupcijas lieta

Resursi internetā:

Eiropas Starptautiskās politiskās ekonomikas centra (ECIPE) pētījums Gāzes tirgus konkurences meklējumos: efektīvāk cīnoties ar Eiropas atkarību no Krievijas gāzes”

 

Avoti: LETA, Diena, Latvijas Avīze, “Nekā personīga”, www.knl.lv, www.ecipe.org
Rulle, B. KNAB pārbauda TEC-2 otrās kārtas izmaksas. Pietiek.com, 14.12.2011. 

 

 

Atpakaļ uz sarakstu

Lūdzu, autorizējies!

Lai balsotu, lūdzu, autorizējies ar savu sociālo tīklu profilu! Tavi personas dati nebūs pieejami trešajām pusēm!