Lielākie korupcijas un politikas skandāli

aktualizēts

Vladimira Vašķeviča kukuļdošanas lieta

Pēdējās izmaiņas veiktas 2014.gada 3.martā.

Pēdējo divdesmit gadu laikā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas Kriminālpārvaldes vadītāja V.Vaškeviča karjera un reputācija ir piedzīvojusi kāpumus un kritumus.Vaškevičs ir bijusi ārkārtīgi ietekmīga amatpersona kontrabandas apkarošanas jomā. Taču pret viņu ierosināti vairāki kriminālprocesi, viņš piedzīvojis vairākus slepkavības mēģinājumus, netieši ir saistīts ar vienu no lielākajām kukuļņemšanas lietām Latvijā. Vairākkārt ir izteiktas aizdomas par viņa saistību ar kontrabandas shēmu piesegšanu noteiktu politisko spēku interesēs. Pašlaik turpinās 2009.gadā uzsāktā tiesvedība pret Vaškeviču par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā. 2011.gada februārī par kukuļdošanu uzsāktā kriminālprocesa ietvaros Vaškevičs tika aizturēts, taču pēc kāda laika atbrīvots. 2011.gada 10.augustā prokuratūra izvirzīja Vaškevičam apsūdzību par kukuļdošanu, ja tā izdarīta atkārtoti vai lielā apmērā, vai, ja to izdarījusi valsts amatpersona, vai arī ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās. 2013.gadā tiesa turpina skatīt V.Vaškeviča kukuļdošanas lietu, bet viņš pats tiesas sēdēs nepiedalās, jo ārstējoties Austrijā. Presē izskanējuši minējumi, ka klīnikā, kuru V.Vaškevičs deklarējis kā savu atrašanās vietu, viņš tomēr neatrodas. 

2011.gadā Vaškeviča tobrīd šķirtajai sievai I.Vilkastei tika piespriests 40 000 latu naudas sods par kukuļdošanu tā dēvētajā Rīgas Domes kukuļdošanas lietā. Otrajā instancē tiesa sodu mainīja, piespriežot divu gadu cietumsodu, taču tas ir pārsūdzēts un vēl nav stājies spēkā. 

Atslēgas vārdi: VID, muita, Vaškevičs, Vilkaste, Jakāns, Štālbergs
 
uz augšu
 
Karjeras attīstība
 
V.Vaškevičs VID strādā kopš 1998.gada. Sākotnēji viņš bija vecākais muitas eksperts Rīgas muitas tehniskajā nodaļā. 2000.gadā V.Vaškeviču iecēla par Kontrabandas apkarošanas centra muitas grupas vadītāju, 2001.gadā viņš kļuva par Kontrabandas apkarošanas centra vadītāju, būtībā kļūstot par galveno kontrabandas apkarošanas amatpersonu Latvijā. 2003.gadā viņš tika iecelts par nesen izveidotās Muitas kriminālpārvaldes direktoru. Līdz ar to viņa pārraudzībā bija arī Finanšu policijas pārvalde, kam bija tiesības veikt operatīvās darbības un izmeklēšanu VID darbības sfērā.Viņa vadībā tika uzsākta šīs struktūrvienības reorganizācija. 2005.gadā viņš tika iecelts arī par VID ģenerāldirektora vietnieku.
 
V.Vaškevičs ir pabeidzis Rīgas Politehniskā institūta Radiotehnikas un sakaru fakultāti un strādājis rūpnīcā VEF. Kādu laiku viņš mācījies Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, taču to tā arī nav pabeidzis.
 
uz augšu
Aizdomu ēna
 
Aizdomu ēna pār V.Vaškeviču pirmo reizi publiski parādījās 2006.gadā, kad pret viņu tika veikti divi uzbrukumi, kas bija saistīti ar viņa šķirtās sievas darījumiem. Tomēr jau iepriekš V.Vaškeviča darbība bija radījusi pamatu bažām par viņa godaprātu. 
 
Žurnālisti ir izteikuši aizdomas, ka viņš ir izmantojis savu amatu, lai piesegtu kontrabandas plūsmas. Tiek uzskatīts, ka Vaškeviča karjeras attīstība ir saistīta ar Tautas partiju. Vadošā amatā viņš nokļuva laikā, kad VID ģenerāldirektors bija Andra Šķēles valdības ieceltais Andrejs Sončiks. Tiesa gan, Vaškevičs uztur labas attiecības arī ar citu politisko partiju pārstāvjiem, piemēram, savulaik ar JL saistīto Danu Titavu. Šai partijai pietuvināto uzņēmēju Valēriju Belokoņu viņš dēvē par savu draugu.
 
Laikraksts „Diena” bija noskaidrojis, ka 2001.gadā ASV vēstniecība ir ziņojusi Latvijai par V.Vaškeviča tikšanos ar Pārdaugavas kriminālās grupas pārstāvi ASV apmeklējuma laikā. SAB veiktā pārbaude beigusies bez rezultātiem. 2002.gadā Drošības policija par iespējamo valsts amatpersonu iesaisti kontrabandas darījumos pārbaudīja informāciju par Vaškeviču un viņa bijušo sievu I.Vilkasti. Arī šajā pārbaudē nelikumības neesot atklātas.
 
Šīs bažas netieši stiprina arī Vaškeviča dzīvesveids. Laikraksts “Diena” 2006.gadā norādīja, ka Vaškevičs ir iecienījis dārgus apģērbus, dzērienus un automašīnas, kam nepieciešamie izdevumi, visticamāk, krietni pārsniedz viņa mēnešalgas apmērus. Formāli V.Vaškeviča 2000.-2010.gada valsts amatpersonas ienākumu deklarācijās vidēji norādīti ap 10 000 latu skaidrā naudā un nedaudz vairāk - bankā. Vienīgais ienākumu avots - darba alga VID. Taču viņš joprojām dzīvo kopā ar savu šķirto sievu Ināru Vilkasti – vienu no bagātākajām Latvijas sievietēm, kas specializējās nekustamo īpašumu iegādē un tālākpārdošanā.  Māja, kur viņš dzīvo, pieder I.Vilkastei, ap 20 000 latu vērtā automašīna – tēvam. Atšķirībā no V.Vaškeviča, viņi nav valsts amatpersonas un savi ienākumi viņiem nav jāuzrāda.
 
 uz augšu
2006: saistība ar Ilzes Jaunalksnes telefona sarunu noklausīšanos
 
2006.gada rudenī atklājās, ka Vaškeviča pārziņā esošā Finanšu policija 2005.gada decembrī un 2006.gada aprīlī bija veikusi žurnālistes Ilzes Jaunalksnes telefona sarunu noklausīšanos. Sarunu atšifrējumi vēlāk nonāca plašsaziņas līdzekļu rīcībā. sarunas atklāja gan žurnālistes darbu ar avotiem, gan privātās dzīves detaļas. Tika uzsākts kriminālprocess par operatīvās darbības likuma pārkāpumiem, veicot noklausīšanos. Sākotnēji Vaškevičs LTV raidījumā “Kas notiek Latvijā” kategoriski noliedza jebkādus likumpārkāpumus Finanšu policijas darbinieku rīcībā un atteicās nosaukt to speciālistu vārdus, kuri bija lūguši atļauju noklausīties žurnālistes telefonu. Tomēr drīz pēc tam četras Finanšu policijas amatpersonas (Jānis Laizāns, Raivis Freibergs, Vasilijs Kivļonoks un Aldis Klems) tika atstādinātas no amatiem un pret tām tika celta apsūdzība par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas. Atklājās, ka FP amatpersonas bija maldinājušas tiesnesi, kas sankcionēja I.Jaunalksnes telefona noklausīšanos, par numura piederību. Lietas iztiesāšana vēl turpinās. 2011.gada jūnijā Rīgas apgabaltiesa, apelācijas kārtībā izskatot krimināllietu, piesprieda četriem apsūdzētajiem naudas sodus, reālus cietumsodus un aizliegumu noteiktu laiku ieņemt amatus valsts pārvaldē. 2012.gada aprīlī Augstākās tiesas senāts atkal atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu un krimināllietu atkal nodeva Rīgas apgabaltiesai. Tiek uzskatīts, ka I.Jaunalksnes sarunu noklausīšanās bija politiķu atriebība par viņas vadītā raidījuma “Nekā personīga” veikto Jūrmalgeitas sarunu publiskošanu. 
 uz augšu
 
2006.gada uzbrukumi Vaškevičam
 
2006.gadā notika vairāki uzbrukumi V.Vaškevičam. 2006.gada 12.jūlijā LNT raidījumā “900 sekundes” ministru prezidents A.Kalvītis (TP) paziņoja, ka noticis V.Vaškeviča spridzināšanas mēģinājums un viņam izteikti draudi. Izrādījās, ka maijā Vaškeviča bijušās sievas mājas žogā bija ietriecies un aizdedzies nozagts mikroautobuss ar gāzes baloniem, savukārt jūnijā pie Vaškeviča darbavietas Muitas Kriminālpārvaldes bija aizdedzināta viņa automašīna. Gan premjers un iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars (abi TP), gan policija to saistīja ar īsi pirms tam V.Vaškeviča vadītās muitas kriminālpārvaldes aizturēto līdz šim lielāko kontrabandas cigarešu kravu. Pats Vaškevičs vēlāk neapstiprināja Ministru prezidenta teikto, ka viņam pirms tam būtu izteikti draudi.
 
2007.gada septembrī aizdomās par 2006.gada pavasarī notikušo Vaškeviča auto dedzināšanas mēģinājumu tika aizturēts Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta (SVPDD) darbinieks Edgars Gulbis. Tiesa vēlāk viņu atbrīvoja, taču jau pēc dažām dienām viņš tika aizturēts jauna kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā par krāpšanu organizētā grupā. Konvojējot E.Gulbi no Ziepniekkalna uz Valsts policijas galveno ēku Stabu ielā, uz Salu tilta viņam izdevās atbrīvoties no rokudzelžiem, izlēkt no policijas mašīnas un ielēkt Daugavā. E.Gulbja civilsieva Iveta Šteina apgalvoja, ka E.Gulbis no auto izgrūsts, viņa pauda arī aizdomas, ka viņš apcietinājumā ticis spīdzināts. Ministru prezidents A.Kalvītis (TP) nāca klajā ar apgalvojumu, ka valstī darbojas noziedzīgs grupējums, kurā iesaistījušies PSRS VDK un tagadējo specdienestu darbinieki, tam ir saites ar atsevišķiem politiķiem: "neviena valsts amatpersona šajā valstī vairs nevar būt droša, jo acīm redzami šim grupējumam ir tiešie kontakti ar atsevišķiem politiķiem, kuri nodarbojas ar šo noziedzīgo grupējumu piesegšanu". Iekšlietu ministrs I.Godmanis (LPP/LC) vēlāk noliedza politiķu iesaisti noziedzīgā grupējumā, arī tiesībsargājošo institūciju pārstāvji šos apgalvojumus neapstiprināja. Dienesta pārbaude atklāja pārkāpumus un neprofesionalitāti konvoja darbībā.
 
E.Gulbja lietu 2013.gada vasarā skatīja tiesa. Viņam celta apsūdzība par V.Vaškeviča automašīnas dedzināšanas mēģinājuma atbalstīšanu. Prokurors uzskata, ka V.Vaškeviča automašīnas dedzināšanas mēģinājumu organizējis R.Štālbergs. Tāpat E.Gulbis apsūdzēts par atkārtotu pamudinājumu citai personai izdarīt noziegumu - kukuļdošanu valsts amatpersonai. Apsūdzība celta arī par dokumenta – apliecības par vidējo izglītību - viltošanu un apzinātu viltota dokumenta izmantošanu. Saskaņā ar apsūdzību viņš arī centies samainīt pret parafīna maketu 2007.gadā viņa kabinetā izņemtu lietisko pierādījumu - 400 gramu trotila briketi. Apsūdzība celta arī par apzināti nepatiesa ziņojuma sniegšanu saistībā ar it kā notikušu viņa fizisku iespaidošanu, ko izmeklēšana nav apstiprinājusi.
 
uz augšu
Iespējamais uzbrukumu iemesls - šķirtās sievas nekustamā īpašuma darījums
 
Laikraksta „Diena” žurnāliste Inga Sprinģe norādīja, ka ap to laiku, kad tika veikts uzbrukums I.Vilkastes mājai, viņa bija noslēgusi vienu no lielākajiem nekustamā īpašuma pārdošanas darījumiem Latvijā, pārdodot 22 hektārus lielu zemes gabalu Mežaparkā par gandrīz 30 miljoniem latu bijušā Rīgas mēra Gundara Bojāra (LSDSP) vadītajai Krievijas biznesmeņiem piederošajai SIA "Mežaparks SPV". Šo īpašumu Vilkaste iegādājusies pirms 3 gadiem par 170 tūkstošiem latu. Laikraksta „Diena” rīcībā nonākušie dokumenti liecināja, ka reālā pirkuma summa bija daudz lielāka - nepilni 3 miljoni latu. Tas radīja pamatotas aizdomas, ka Vilkaste tādā veidā ir izvairījusies no valsts nodevas samaksas pilnā apmērā.
uz augšu
 
Vilkastes biznesa partneris aizturēts par izspiešanas mēģinājumu
 
I.Vilkastes darījumu partneris Raimonds Štālbergs drīz pēc darījuma apgalvoja, ka tas ir bijis kopīgs ieguldījums, un I.Vilkaste ir viņu piekrāpusi, nesamaksājot solīto daļu. Pēc iepriekšējas vienošanās viņam par šo darījumu esot pienākušies trīs miljoni eiro. 2006.gada novembrī policija aizturēja Štālbergu par izspiešanas mēģinājumu no Vilkastes, acīmredzot, tieši par šo darījumu. Štālbergam tika uzrādīta apsūdzība par 7,7 miljonu eiro izspiešanu, kā arī par draudēšanu viņai ar vardarbību, apkaunojošu ziņu izplatīšanu un līguma nolaupīšanu "SEB bankai". Lieta tika nodota tiesai 2007.gada vasarā, tiesas izmeklēšana lietā noslēdzās 2011.gada 29.augustā. 
 

2012.gada 8.novembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa R.Štālbergu atzina par vainīgu pēc visiem četriem apsūdzības pantiem un piesprieda viņam reālu cietumsodu uz septiņiem gadiem un sešiem mēnešiem ar mantas konfiskāciju, kā arī nolēma piedzīt no Štālberga par labu Vilkastei aptuveni 1,098 miljonus latu.

R.Štālbergs spriedumu pārsūdzēja. 2013.gada 2.jūlijā lietu sāka izskatīt Rīgas apgabaltiesa un atlika to līdz 19.septembrim sakarā ar Štālberga pieteiktajiem lūgumiem par liecinieku un ekspertu uzaicināšanu nopratināšanai.

uz augšu
 
Štālberga liecības - pamats Rīgas domes kukuļdošanas lietai
 
Apcietinājuma laikā R.Štālbergs sniedza liecības KNAB, ka laikposmā no 2004. līdz 2006.gada vasarai I.Vilkaste maksājusi no 50 000 līdz miljonam latu lielus kukuļus, lai panāktu nepieciešamos saskaņojumus nekustamo īpašumu jomā Rīgas un Jūrmalas pašvaldībās. Uz šo liecību pamata tika uzsākta apjomīgā lieta par kukuļdošanu Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta amatpersonām.
 
Līdz tiesai nonāca vairākas kukuļdošanas epizodes. Vienā no tām I.Vilkastei uzrādīta apsūdzība kukuļdošanā. Viņa pēc Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta amatpersonu pieprasījuma ir devusi 1 miljonu eiro lielu kukuli par teritorijas plānojuma maiņu zemes gabalam Mežaparkā Rusova ielā 1, palielinot atļauto apbūves augstumu. Prokurors lūdza atzīt Vilkasti par vainīgu kukuļdošanā un sodīt ar reālu brīvības atņemšanu uz trim gadiem un daļēju mantas konfiskāciju, taču tiesa Vilkastei piesprieda 40 000 latu lielu soda naudu. Prokurors Māris Leja ir iesniedzis protestu par tiesas spriedumu, prasot Vilkastei reālu cietumsodu.

2012.gada 1.novembrī Augstākā tiesa apelācijas kārtībā piesprieda Vilkastei divu gadu cietumsodu. kuru viņa gan vēl neizcieš. Tiesa arī atjaunoja pirmās instances tiesas atcelto naudas līdzekļu arestu. Līdz ar to viņai tika arestēti 128 460 latu, 77 903 ASV dolāri (42 223 latu) un 27 400 eiro (19 180 latu), kas tiks konfiscēti, ja spriedums stāsies spēkā. 2013.gada sākumā tika publiskots pilns spriedums, un I.Vilkaste to ir pārsūdzējusi.

uz augšu
 
Vilkaste meklē aizstāvību
 
Lai pievērstu plašākas sabiedrības uzmanību, kopš 2012.gada sākuma notikušas vairākas publiskas aktivitātes, ko rīkojusi vai nu pati I.Vilkaste, vai arī citi viņas vārdā.
 
Piemēram, 2012.gada aprīlī paziņojumu medijiem izplatīja kāda līdz šim nedzirdēta komiteja "Taisnīgumu Inārai" ("Justice for Inara"). Kā rakstīts šīs komitejas mājas lapā, organizācija ir izveidota, lai pievērstu starptautiskās sabiedrības uzmanību Vilkastes lietai, kā arī atbalstītu viņas sūdzību Eiropas cilvēktiesību tiesā. Organizācija izveidota Austrijā, to vada bijušais Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs Valters Švimmers (Walter Schwimmer). 2012.gada 26.aprīlī organizācijas paziņojumā presei rakstīts: "Kopš 2006. gada pret Ināru Vilkasti un viņas ģimeni ir vērsta krimināla sazvērestība un dažāda veida noziedzīga ļaunprātība. Agrāk sodīta, specdienestu atbalstīta, noziedznieka naudas izspiešanas mēģinājumi, ugunsgrēku sarīkošana, spridzināšana, meitas nolaupīšanas mēģinājums, slepkavības mēģinājums, ģimenes aizstāvības advokāta bezvēsts pazušana bija tikai sākums aizdomīgai necaurspīdīgai izmeklēšanai, simtiem civiltiesisko un kriminālprocesu, kā arī Ināras Vilkastes un viņas ģimenes publiskai apmelošanai. Latvijas valsts un tās institūcijas specdienestu iniciatīvas un  intensīva spiediena rezultātā acīmredzami ir zaudējušas kontroli pār notiekošo izmeklēšanu, atļaujot ļaunprātīgi izmantot varu dienestiem, kuru darbība valsts līmenī ir noteikta kā slepena, un kuru darbinieki, personīgu motīvu vadīti, īsteno Ināras Vilkastes un viņas ģimenes vajāšanu. Šo iemeslu dēļ Ināra Vilkaste ar komitejas «Justice for Inara» palīdzību ir spiesta meklēt atbalstu Eiropā." Kā noprotams, šī organizācija palīdz I.Vilkastei sagatavot sūdzības Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
 
Kā ziņo BNS, I.Vilkaste ir iesniegusi sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā, taču nav atrodama informācija, vai sūdzība pieņemta izskatīšanai. Nav arī atrodama plašāka informācija par sūdzības būtību. Portāls "puaro.lv" raksta, ka sūdzībā faktiski tiek izvirzītas apsūdzības KNAB un Drošības policijas pārstāvjiem naudas izspiešanā, kuru šie valsts pārstāvji realizējuši, sadarbojoties ar krimināliem elementiem.
 
Savukārt 2012.gada 9.jūlijā I.Vilkaste izplatīja atklātu vēstuli, kas adresēta Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas apkarošanas komisijas priekšsēdētājam I.Latkovskim (V) un Saeimas deputātiem - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas apkarošanas komisijas locekļiem, kā arī informācijai Valsts prezidentam, Ministru prezidentam un Ģenerālprokuroram. Atklātajā vēstulē I.Vilkaste atsaucas uz Lato Lapsas, Agneses Margēvičas un Kristīnes Jančevskas grāmatā „Zem likumīgā „jumta”” minēto, un uzskata, ka tajā publicētā informācija "raksturo mūsu valstī izveidoto, iespējams, koruptīvo sistēmu un liecina par specdienestu konkrētu darbinieku pretlikumīgajiem sakariem ar kriminālnoziedzniekiem. Šie darbinieki mūsu valstī ir izveidojuši sistēmu, kuras mērķis, no vienas puses, ir pasargāt konkrētas personu grupas – atsevišķu valsts drošības struktūru, iestāžu, partiju pārstāvjus – no likumā paredzētas atbildības un tiesiskajām sekām. No otras puses – un tas ir vēl bīstamāk – šī sistēma rada iespējas bez pietiekama pamata vajāt un ar likuma palīdzību represēt citas, „nežēlastībā kritušas” personas." Vēstulē, kuru nosūtījusi līdz ar grāmatas eksemplāru, aicina izvērtēt grāmatā pausto un lūdz viņai atbildēt uz vairākiem jautājumiem.

2013.gadā I.Vilkaste vērsās Eiropas Padomes organizācijā "Group of States against corruption" (GRECO). Tādējādi viņa vēloties panākt KNAB „prettiesiskās rīcības izvērtēšanu starptautiskā līmenī”. Viņa sūdzējās par privāto sarunu noklausīšanos un izsekošanu kopš 2005.gada, par mēģinājumiem "izspiest un safabricēt" dažādu personu liecības pret sevi un viņas ģimenes locekļiem, par „sistemātisku tiesisko vajāšanu”.

uz augšu
Pirmās instances tiesa piespriež divu gadu cietumsodu
 
2007.gadā Ģenerālprokuratūra uzsāka kriminālprocesu pret V.Vaškeviču, pamatojoties uz aizdomām, ka V.Vaškevičs slēpj savu patieso mantisko stāvokli. 27.aprīlī tika veikta kratīšana viņa darba kabinetā un dzīvesvietā, pārbaudīti vairāku banku seifi un konti. Laikraksts “Diena” vēstīja, ka neoficiāla informācija liecina, ka viņam ir īpašumtiesības Latvijas lielākajā vistu olu ražotājā Balticovo. Laikrakstam kļuva zināms, ka kriminālprocesa ietvaros KNAB veica procesuālas darbības, lai iegūtu lietiskos pierādījumus pie vairākām Balticovo amatpersonām. Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra datiem lielākā daļa Balticovo akciju kopš 2004.gada pastarpināti piederēja Vilkastes draudzenei Tatjanai Poplavskai. Uzņēmumu praktiski vadīja viņas vīrs Mhitars Mhitarjans. Balticovo padomē bija arī Vilkastes biznesa partneris jurists Valerijs Kairovs. 2007.gada jūnijā T.Poplavskas akcijas nonāca divu Krievijas pilsoņu īpašumā.Vaškevičs pats noliedza jebkādu saistību ar Balticovo. 
 
2009.gada vasarā izskatīšanai tiesā tika nodota krimināllieta pret Vaškeviču par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā, slēpjot savu patieso mantisko stāvokli. Prokuratūra uzskata, ka Vaškevičs nav norādījis deklarācijā tēriņus no ienākumiem, kuri bija akumulēti ārzonas firmas "Financial Euro Group LLC" kontos. Viņš izmantojis šai firmai piesaistīto kontu kredītkartes, kas oficiāli piederējušas viņa tēvam Pjotram Vaškevičam, un ar tām laikā no 2002. līdz 2007.gadam veicis dažādus pirkumus, kuru summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas. Pats Vaškevičs savu vainu neatzīst. Viņa advokāts, 2010.gada 26.maijā, jau bez vēsts pazudušais A.Platacis, savulaik skaidroja, ka Vaškevičs ar sava tēva kredītkarti vienkārši pircis savām meitām dāvanas. Lieta joprojām tiek iztiesāta.
 
2011.gada 21.oktobrī Ziemeļu rajona tiesa nosprieda Vaškeviču atzīt par vainīgu pēc Krimināllikuma panta par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā ienākumu, īpašuma, darījumu vai cita mantiska rakstura deklarācijā. Par to viņš sodīts ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem.Tiesa gan viņu attaisnoja apsūdzībās par neatļautu piedalīšanās mantiskos darījumos un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Neskatoties uz Ziemeļu rajona tiesas spriedumu, Vaškevičs  ir brīvībā, un sods tiks skaitīts tikai tad, ja šāds spriedums stāsies spēkā. Par spriedumu protestu iesniedza arī prokuratūra.
 
uz augšu
2007: trešais slepkavības mēģinājums
 

2007.gada maijā notika vēl viens uzbrukums V.Vaškevičam. Tika uzspridzināta viņa automašīna, pats Vaškevičs guva kāju ievainojumus. Atšķirībā no iepriekšējiem šis uzbrukums tika vērtēts kā reāls slepkavības mēģinājums. Uz šo uzbrukumu saasināti reaģēja valsts augstākās amatpersonas. Ministru prezidents A.Kalvītis (TP) to nosauca par “noziegumu pret valsti”. Iekšlietu ministrs Ivars Godmanis (LPP/LC) saistībā ar informāciju, ka KNAB veicis Vaškeviča operatīvo novērošanu, pat paziņoja, ka KNAB kavē Vaškeviča slepkavības mēģinājuma izmeklēšanu.

2009.gada novembrī Lietuva izdeva Latvijai divus savus pilsoņu, kas tika turēti aizdomās par Vaškeviča slepkavības mēģinājumu 2007.gadā, kā arī uzņēmēju Genādija Peredeļska, Gata Aišpura un Aigara Lūša slepkavību. Nozieguma organizators bija mazzināmais uzņēmējs, bijušais bokseris Mārtiņš Putniņš, kurš kopš 2005.gada nodarbojies ar PVN atmaksas izkrāpšanu. Iemesls atentātam pret Vaškeviču esot bijis viņa lēmums iesaldēt divu M.Putniņam piederošu uzņēmumu kontus. Slepkavības mēģinājums neesot izdevies, jo Vaškeviča mašīnai bijušas plastmasas detaļas, pie kurām spridzekli neesot izdevies pievienot. Tādēļ tas novietots uz zemes un sprādziens nav skāris automašīnas benzīna bāku. 2011.gada martā Rīgas apgabaltiesa visiem trim apsūdzētajiem piesprieda mūža ieslodzījumu ar mantas konfiskāciju un policijas kontroli uz trim gadiem.

2014.gada 11.februārī Augstākās tiesas Krimināllietu departaments šo spriedumu atcēla, lemjot, ka lieta nosūtāma jaunai iztiesāšanai. Visiem trim apsūdzētajiem – M.Putniņam un Lietuvas pilsoņiem Edgaram Krogertam un Sergejam Markevičus – atstāts spēkā esošais drošības līdzeklis, proti, apcietinājums.

 
uz augšu
Karjeras pārmaiņas kriminālprocesa ietekmē
 
Pēc kriminālprocesa uzsākšanas 2007.gadā Satversmes aizsardzības birojs V.Vaškevičam pazemināja pielaidi valsts noslēpumam, vēlāk – pavisam atņēma. Reaģējot uz to VID  ģenerāldirektors mainīja iekšējās instrukcijas, nosakot, ka Vaškeviča amatā nav nepieciešama augstākā līmeņa pielaide valsts noslēpumam. Tikai vēlāk VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns atcēla Vaškeviču no Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka amata un iecēla VID ģenerāldirektora vietnieka postenī. Vēlāk viņš tika iecelts VID Administratīvās pārvaldes vadītāja amatā. Lēmumu par Vaškeviča iecelšanu Administratīvās pārvaldes vadītāja krēslā 2009.gadā atcēla finanšu ministrs Einars Repše (JL), kurš akceptēja Vaškeviča iecelšanu nozīmīgajā FM Nodokļu un muitas administrēšanas politikas departamenta direktora vietnieka postenī.
 
2010.gada martā pēc VID reorganizācijas ar bijušā finanšu ministra Einara Repšes (JL) rīkojumu Vaškeviču pārcēla darbā uz FM Nodokļu un muitas administrēšanas politikas departamenta direktora vietnieka amata. No šī amata Vaškevičs tika atstādināts 2011.gada 3. februārī, uzreiz pēc aizturēšanas VID kukuļdošanas lietā. Ziņu aģentūra LETA, balstoties uz neoficiālu informāciju, ziņoja, ka 2011.gada janvārī tika plānota Vaškeviča atcelšana no šī amata, pamatojoties uz pielaides valsts noslēpumam trūkumu.
 
uz augšu
Saistība ar VID telpu iznomātāju
 
2011.gada sākumā TV3 raidījums “Nekā personīga” atklāja, ka  VID nomā telpas divās ēkās - Triangula bastionā un Jeruzalemes ielā 1 - no uzņēmuma “Spēks-R”. Tā valdē ir V.Vaškeviča znots Mindaugas Mirskis, viņa ģimenei ir daļas šajā uzņēmumā. Telpas iznomātas atklātā konkursā 2007.gadā. Sākotnēji “Spēks-R” par kvadrātmetru prasījis 11-13 latus. 2011.gadā VID maksā 3 reizes mazāku īres maksu.
 
uz augšu
2011: VID kukuļdošanas lieta

2011.gada 31.janvāra vakarā KNAB aizturēja V.Vaškeviču kriminālprocesā par kukuļdošanu. Vienlaikus tika izdarītas arī kratīšanas vairākos objektos – I.Vilkastes privātmājā un dzīvoklī Jūrmalā, Vaškeviča kabinetā Finanšu ministrijā. Īsi pirms aizturēšanas Vaškevičs bija vērsies ar iesniegumiem prokuratūrā, KNAB un pie finanšu ministra Andra Vilka (V). Rīgas Centra rajona tiesa kā drošības līdzekli viņam piemēroja apcietinājumu. Uzreiz pēc tam Vaškevičs tika atstādināts no amata FM. 28.martā V.Vaškevičs pret 60 000 latu drošības naudu tika atbrīvots no apcietinājuma. Portāls Pietiek.com ziņoja, ka pēc Vaškeviča aizturēšanas interesi par šīs lietas izmeklēšanu ir izrādījis KNAB priekšnieks N.Vilnītis. Savukārt lietas izmeklēšanas gaitā Vaškevičs publiski apgalvoja, ka atsevišķu tiesībsargājošo iestāžu darbinieki pret viņu ir izvērsuši vajāšanas kampaņu.

2011.gada jūlijā, īsi pirms  prokuratūra Vaškevičam uzrādīja apsūdzību, viņš atkal apprecējās ar I.Vilkasti, ar kuru bija formāli šķīries, lai gan dzīvoja kopā. Žurnāls Ir norāda, ka saskaņā ar likumdošanu Vilkaste var atteikties sniegt jebkādas liecības pret savu vīru. Pēc diviem mēnešiem, saskaņā ar Latvijas vēstnesī publicēto, tika reģistrēta viņu mantas šķirtība, ziņoja aģentūra BNS.

2011.gada 10.augustā Ģenerālprokuratūra uzsāka kriminālvajāšanu pret Vaškeviču par kukuļdošanu, kas  izdarīta atkārtoti vai lielā apmērā, vai, ja to izdarījusi valsts amatpersona, vai arī ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka laikā no 2010.gada decembra līdz 2011.gada janvārim Vaškevičs, būdams valsts amatpersona, atkārtoti nodevis kukuļus augsta līmeņa  VID amatpersonai (saskaņā ar mediju rīcībā esošo informāciju - Muitas pārvaldes vadītājam Tālim Kravalim). 2010.gada 26.decembrī viņš nodevis 23 700 eiro (16 656 latus) un 2400 latus. 2011.gada 26.janvārī 1580 eiro (1118 latus) un 1500 latus un 30.janvārī 27 600 eiro (19 397 latus) un 1700 latus. Kopumā kukuļos nodotā summa ir 52 880 eiro (37 164 lati) un 5600 latu, lai viņš “pienācīgi neveiktu amata pienākumus kontrabandas apkarošanā, nodokļu nomaksas kontrolē un nekonstatētu pārkāpumus attiecībā pret konkrētām personām”.

Saskaņā ar apsūdzību Vaškevičs kukuli devis uzņēmēja Vasīlija Rožkova, Rīgas ostā strādājošās SIA 'Kravu termināls' līdzīpašnieka, interesēs, lai VID amatpersonas ietekmētu pārbaudes lietu par iespējamu kontrabandu. Uzņēmums sākotnēji noliedza jebkādu saistību ar Vaškeviču un apgalvoja, ka tajā nav notikušas nekādas pārbaudes. Žurnāls Ir vēsta, ka kukuļi bijuši paredzēti arī citiem nolūkiem. Vaškevičs esot vēlējies, lai VID amatpersona pārliecina VID direktori Nelliju Jezdakovu atteikties no iecerētajām izmaiņām VID reglamentā, kas cita starpā atņemtu Muitas kriminālpārvaldei izlūkošanas funkcijas. Tāpat viņš vēlējies panākt Muitas pārvaldes priekšnieka vietnieka Edija Ceipes atcelšanu, kā arī VID Risku vadības nodaļas darba vājināšanu. Lietas izmeklēšanas gaitā ir ticis nopratināts arī bijušais JL politiķis E.Jaunups.

2011.gada 23.septembrī Prokuratūra Rīgas apgabaltiesai nodeva vienu no divām kukuļošanas lietām. Tiesai nodotā lieta ir viens no diviem kriminālprocesiem, kas tika sākti pēc kukuļošanas konstatēšanas un lietas sadalīšanas. Tiesa turpina skatīt šo lietu. Otrs process, kas bija sākts par SIA "Kravu termināls" un SIA "Kravu serviss" amatpersonu iespējamo rīcību, tika nodots izmeklēšanai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldei.

 

uz augšu

Tiesa lemj par apcietinājumu; Vaškevičs turpina ārstēties Austrijā

2013.gada 19.martā Rīgas apgabaltiesa mainīja V.Vaškeviča drošības līdzekli un nolēma viņu apcietināt. Lēmums netika skaidrots, jo tiesas sēde ir pasludināta par slēgtu liecinieka – VID darbinieka Tāļa Kravaļa - aizsardzības statusa dēļ. Pats Vaškevičs tiesas sēdē nepiedalījās, jo tobrīd jau ilgstoši ar tiesas atļauju ārstējās Austrijā. Pēc advokātu teiktā, ārstēšanās saistīta ar traumām, ko viņu aizstāvamais guva 2007.gadā auto eksplozijā.

2012.gada vasarā KNAB sāka jaunu kriminālprocesu par iespējamu Vaškeviča kukuļdošanas lietas liecinieku ietekmēšanas plānošanu, un presē tika pausts pieņēmums, ka drošības līdzekļa maiņa saistīta ar to. KNAB neminēja iesaistīto vārdus, vien informēja, ka sācis kriminālprocesu par iespējamu vardarbības piedraudējumu, lai kādā iztiesāšanā esošā krimināllietā tiktu mainītas liecības smaga nozieguma izdarīšanā apsūdzētas personas interesēs. Iegūtie pierādījumi KNAB izmeklētājam dodot pamatu uzskatīt, ka vardarbības draudi ir izteikti kādai personai, lai tā tālāk iespaidotu liecinieku, kuram šo draudu iespaidā un par trīs miljonu eiro atlīdzību būtu jāatsakās no iepriekš sniegtajām liecībām tiesā un to vietā jāsniedz nepatiesas liecības apsūdzētā interesēs.

2014.gada 30.janvārī tiesa atzina par vainīgu kādu 50 gadus vecu vīrieti mēģinājumā panākt liecinieka T.Kravaļa liecību mainīšanu. Apstiprinot prokurora un apsūdzētā panākto vienošanos, tiesa sodījusi apsūdzēto ar nosacītu brīvības atņemšanu. Vainīgās personas vārdu tiesa neizpauž.

V.Vaškevičs apcietināts netika, jo viņa advokāti Rīgas apgabaltiesas lēmumu par apcietināšanu pārsūdzēja un jau 2013.gada 5.aprīlī Augstākā tiesa to atcēla.

2013.gada maijā TV3 raidījums Nekā personīga ziņoja, ka V.Vaškevičs Austrijas klīnikā, kur it kā esot deklarējis savu atrašanos, tomēr neuzturas – ārstniecības iestādē žurnālistiem noliegts, ka pie viņiem ārstētos cilvēks ar šādu uzvārdu. Ne Vaškeviča aizstāvji, ne prokuratūra un tiesa oficiāli neapstiprina aizdomas, ka Vaškevičs būtu  pazudis, taču paredzams, ka viņu drīzumā varētu izsludināt starptautiskā meklēšanā, ziņoja raidījums. Vaškeviča advokāte Jeļena Kvjatkovska aģentūrai Leta sava aizstāvamā pazušanu gan noliedza – viņš joprojām ārstējoties Austrijā, lai gan neesot zināms, vai varēs ierasties uz nākamo tiesas sēdi 2013.gada rudenī.

2014.gada februāra vidū TV3 raidījums Nekā personīga ziņoja, ka Vaškevičs beidzot izsludināts starptautiskā meklēšanā. Raidījums atsaucās uz neoficiāliem avotiem, taču oficiāli drošības iestādes šo informāciju neapstiprināja. Fakts, ka Vaškevičs, kurš formāli joprojām ir valsts amatpersona, tik ilgi netika izsludināts starptautiskā meklēšanā, esot skaidrojams ar to, ka nedz KNAB, nedz Ģenerālprokuratūra nav vēlējusies uzņemties vadošo lomu viņa meklēšanā.  

Savukārt pāris nedēļu vēlāk LTV raidījums Panorāma informēja, ka Austrijas varas iestādes pēc Latvijas kolēģu lūguma Vaškeviču aizturējušas. Viņš atradies slimnīcā un, tā kā secināts, ka viņa veselības stāvoklis joprojām nav labs, ar tiesas lēmumu pārvietots uz citu ārstniecības vietu. Vaškeviča aizturēšanu apstiprinājis arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Lai izdotu Vaškeviču Latvijai, nepieciešams atbilstošs Austrijas iestāžu lēmums, taču pagaidām tāda nav.

uz augšu

ASV lobisti Rīgā runā par Vaškeviča lietu

2011.gada 1.novembrī pie LR Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja A.Latkovska (Vienotība) ieradās trīs ASV lobisti no „Shomon Inc”, lai darītu viņam zināmas savas bažas par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem V.Vaškeviča krimināllietā. Aģentūrai LETA Latkovskis pastāstīja, ka trīs amerikāņu kungi viņam mēģinājuši iestāstīt, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs esot korumpēta iestāde, kas slikti izmeklē Vaškeviča krimināllietu un pieļauj viņa cilvēktiesību pārkāpumus. Kā apliecinājums tam tikusi minēta arī Lato Lapsas, Agneses Margēvičas un Kristīnes Jančevskas grāmata "Cits ķēķis: zem likumīgā "jumta"".

Iespējams, amerikāņu lobisti cerējuši, ka Latkovska vadītā komisija varētu iejaukties Vaškeviča krimināllietas izskatīšanā. Latkovskis apgalvoja, ka piekritis sarunai ar ASV lobistiem, jo domājis, ka viņi norādīs uz kādiem būtiskiem pārkāpumiem īslaicīgās aizturēšanas iecirknī. Lobisti Latkovskim atstājuši vēstuli, kurā izklāstītas aizdomas par cilvēktiesību pārkāpumiem Vaškeviča krimināllietā un KNAB korumpētību un aicināts apsvērt pārtraukt sadarbību ar Latviju tranzītpakalpojumu izmantošanā. Vēstule adresēta arī ASV senatoram Džonam Šimkum, kurš savulaik bijis aktīvs Latvijas atbalstītājs iekļaušanai NATO. Latkovskis norādīja, ka vēstule ir "nelietīgs spiediens uz Latviju".

Premjerminists V.Dombrovskis, kā arī Labklājības ministre I.Viņķele tikšanos ar ASV lobistiem atteikuši.
Viens no Vaškeviča advokātiem – Aloizs Vaznis medijiem komentēja, ka viņam nav ne jausmas, kas šie ir par lobistiem, kuri runājuši ar Latkovski. "Man tas liekas dīvaini, jo, ja šādi kungi ir ieradušies, tad jau viņiem droši vien vajadzētu nākt ciemos pie Vaškeviča un viņa advokātiem." Vaznis norādīja, ka viņam nav zināms, ka lobisti būtu viesojušies pie Vaškeviča. 

 

Avoti:
Tomsone, D., Markovs, J. papildināta - Augstai VID amatpersonai izsaka draudus un mēģina spridzināt. LETA. 12.07.2006.
Latvijas TV raidījums “Kas notiek Latvijā”. 13.09.2006. 
Raudseps, P. Riebēji. Diena. 15.09.2006.
Spriņģe, I. Muitnieks un miljonāre. Diena (Sestdiena). 06.11.2006.
Spriņģe, I. Izmeklēšanai apkopoti visi spēki. Diena. 22.05.2007.
Spriņģe, I. Kas noticis? Diena (Sestdiena). 25.05.2007.
"Balticovo" kontrolpakete nonākusi Krievijas iedzīvotāju īpašumā. LETA. 29.06.2007.
Leitāns, I. Gulbis lec Daugavā, Kalvītis paziņo par narkobiznesa tīklu. Diena. 28.09.2007.
Kuzmina, I. Specdienesti un policija klusē. Latvijas Avīze. 02.10.2007.
Spriņģe, I. Vaškeviča dēļ VID maina iekšējo kārtību. Diena. 26.10.2007.
Tomsone, D. Nemaina atteikumu tiesā izskatīt Vaškeviča iebildumus par pielaides anulēšanu valsts noslēpumam. LETA. 08.12.2008.
Cīrulis, E. Asiņainā naudas mazgāšana. Latvijas Avīze. 16.06.2010.
TV3 raidījums “Nekā personīga”. 09.01.2011. 
Skruzis, J. Vaškeviča aizturēšana notikusi Duntes ielā; kratīšanas veiktas vismaz četros objektos. LETA. 01.02.2011.
Bagātais, J. papildināta - KNAB šonakt aizturējis Vaškeviču aizdomās par kukuļdošanu. LETA. 01.02.2011.
Rulle, B. Vaškevičs nonāk aiz restēm. Pietiek.com, 01.02.2011. 
Vilemsons, M. Izmeklētāji Vaškeviča iespējami doto kukuli uzskata par "regulāru maksājumu". 02.02.2011.
Rulle, B. Vaškevičs Centrālcietumā, Vilnītim interese par lietas detaļām. Pietiek.com, 04.02.2011.
TV3 raidījums “Nekā personīga”. 06.02.2011.
Āboliņš, I. Ietekmes cena. Diena (Sestdiena). 05.03.2011. 
Skruzis, J. papildināta - Par trīs uzņēmēju pasūtījuma slepkavībām un Vaškeviča slepkavības mēģinājumu piespriež mūža ieslodzījumu. LETA. 18.03.2011.
Ozols, R. Gribējis rakt par dziļu. Kapitāls. 01.05.2011.
Skruzis, J. Štālbergu par naudas izspiešanu no Vilkastes turpinās tiesāt augusta beigās. LETA. 26.05.2011.
Skruzis, J. papildināta - Jaunalksnes noklausīšanās lietā apsūdzētajiem apelācijas instances tiesa atkal piespriež cietumsodus. LETA. 01.06.2011.
Rulle, B. Vaškevičs atkal apprec Vilkasti. Ir.lv, 21.07.2011.
Jemberga, S. Vaškevičs kukuļojis muitas reformu apturēšanai, cilvēku nomaiņai. Ir.lv, 02.08.2011. 
Vaškevičam izvirza apsūdzību kukuļdošanā. Ir.lv, 10.08.2011. 
BNS: Ināras Vilkastes lietas izskatīšana Strasbūrā, Francijā, 2012.g. 18.-19. aprīlī, 26.04.2012.
BNS: Korupcijā apsūdzētā Vaškeviča dzīvesbiedre Vilkaste iesniegusi sūdzību ECT pret Latviju, 27.10.2012.
BNS: Ināras Vilkastes atklātā vēstule Saeimas aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājam un tās locekļiem, 10.07.2012.
www.justiceforinara.eu
Strupka, Z. Tiesa līdz septembrim atliek Štālberga krimināllietas izskatīšanu. Leta. 02.07.2013
Strupka, Z. Vilkaste saistībā ar KNAB prettiesisko rīcību vēršas Eiropas Padomē. Leta. 25.06.2013
Skruzis, J. Drošībnieka Gulbja krimināllietu turpinās iztiesāt pēc Jāņiem. Leta. 13.06.2013 18:06
Skruzis, J. Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietā cietumsodu piespriež arī Vilkastei. Leta. 01.11.2012
Gan prokuratūra, gan advokāti klusē par tiesas lēmumu apcietināt Vladimiru Vaškeviču. LSM.lv. 20.03.2013.
KNAB preses relīze.03.12.2012
Augstākā tiesa atceļ apcietinājumu Vaškevičam. Leta. 05.04.2013
TV3 raidījums Nekā personīga. Vaškevičs pazudis?19.05.2013

Skruzis, J. Vaškevičs joprojām ārstējoties Austrijā; tiesa gaidāma rudenī. Leta. 21.07.2013

Kristovskis, G. Notiesā par mēģinājumu panākt Kravaļa liecību grozīšanu Vaškeviča krimināllietā. Leta. 30.01.2014

Vaškeviču uzrauga Austrijas likumsargi. LSM.lv. 25.02.2014

TV3: Nekā personīga. Vaškevičs izsludināts starptautiskā meklēšanā. 23.02.2014

Strupka, Z. AT atceļ spriedumu lietā par uzņēmēju pasūtījuma slepkavībām un Vaškeviča spridzināšanu; lietu nosūta jaunai iztiesāšanai. Leta. 12.02.2014

 

Atpakaļ uz sarakstu

Lūdzu, autorizējies!

Lai balsotu, lūdzu, autorizējies ar savu sociālo tīklu profilu! Tavi personas dati nebūs pieejami trešajām pusēm!