Lielākie korupcijas un politikas skandāli

aktualizēts

Korupcijas skandāls Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā

Pēdējās izmaiņas veiktas 2013.gada 20.augustā.

2009.gada novembrī KNAB aizdomās par koruptīviem noziegumiem aizturēja divas Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) amatpersonas – Aivaru Lisenko un Arni Kramzaku, kā arī divu uzņēmējus Aleksandru Kreiceru un Raiti Mūrnieku.  2010.gada oktobrī KNAB lietu nodeva prokuratūrai, kas sāka kriminālvajāšanu pret deviņām personām, bet 2013.gada februārī tiesā sākās vairākkārt atliktās lietass izskatīšana pēc būtības.

No apsūdzības raksta izriet, ka slimnīcas pārstāvji pierunājuši būvuzņēmējus mākslīgi sadārdzināt dažādiem iepirkumu konkursiem iesniegtās izmaksu tāmes tā, lai tie ar izdevīgāko piedāvājumu vienalga tiktu atzīti par uzvarētājiem.

Viens no apsūdzētajiem A.Lisenko bija Tautas partijas biedrs un ziedotājs, un pat BKUS valdes locekli bez konkursa kļuva laikā, kad Veselības ministrija bija TP ministra I.Eglīša pārziņā. Pēc prokurora paustā, vienā gadījumā bijis paredzēts caur vairāku uzņēmumu kontiem Tautas partijai pārskaitīt mākslīga sadārdzinājuma ceļā izkrāpto naudu, taču nav izdevies gūt pierādījumus, ka nauda galu galā sasniedza adresātu. 

A.Lisenko iecelšana BKUS valdē bez konkursa notika laikā, kad Veselības ministrija bija TP ministra I.Eglīša pārziņā, kuru savukārt vēlāk amatā nomainīja partijas biedre Baiba Rozentāle. B.Rozentāle neuzņēmās atbildību ne par konkrēto skandālu, ne arī iepirkumu sistēmas problēmām veselības nozarē. Slimnīcas vadītājs Dz.Mozgis nevēlējās uzņemties atbildību par notiekošo, tomēr 2010.gada sākumā no amata atkāpās, pamatojot aiziešanu ar veselības stāvokli, taču turpināja darbu slimnīcā citā amatā. Viņš arī noliedza savu ieinteresētību citos, ar medicīnas aparatūru saistītos iepirkumos vairāku miljonu apmērā, kurus ieguvusi Dz. Mozga dzīvesbiedrei piederošā firma.

Ierosinātā lieta izsauca sabiedrības sašutumu, jo tieši bērnu slimnīcai sabiedrība daudzus gadus vāca ziedojumus, lai uzlabotu apstākļus, kuros ārstējas bērni, jo valsts attaisnojas ar līdzekļu trūkumu.

Atslēgas vārdi: Bērnu slimnīca, Tautas partija, Mozgis, Kramzaks, Lisenko, Kreicers, Mūrnieks, korupcija, Rīgas firma Pamats

uz augšu

Aizdomās turamo personu aizturēšana

KNAB 2009.gada oktobrī uzsāka kriminālprocesu par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar būvdarbu iepirkumiem valsts SIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” (BKUS) no 2007.gada līdz 2009.gadam. 2009.gada 3.novembrī KNAB veica kratīšanu Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. Tika aizturētas četras personas – BKUS saimnieciskais direktors Aivars Lisenko, slimnīcas ekonomikas direktors un iepirkumu komisijas loceklis Arnis Kramzaks, SIA ”Projektu vadības un attīstības birojs” direktors Raitis Mūrnieks un SIA “Rīgas firma Pamats” lielākais īpašnieks un valdes loceklis Aleksandrs Kreicers. Aizdomās turamās statuss tika piemērots arī Kramzaka dzīvesbiedrei, tomēr viņa netika aizturēta. KNAB veica kratīšanas arī visu aizdomās turamo personu darba un dzīvesvietās visā Latvijā, tika izņemta nauda dažādās valūtās vairāk nekā 700 000 latu apmērā. Visas personas tika turētas aizdomās par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kukuļņemšanu, kukuļdošanu, komerciālo uzpirkšanu, dokumentu viltošanu un krāpšanu.

uz augšu

Regulāri uzvarētāji BKUS iepirkumos

“Rīgas firma Pamats”, kuras lielākais īpašnieks bija aizturētais A.Kreicers, bija regulāri uzvarējusi konkursos par būvdarbu veikšanu BKUS. Žurnālā IR minēts, ka divu gadu laikā no 17 būvniecības līgumiem sešus ieguva viena firma - "Rīgas firma Pamats".

Kopš 2004.gada “Pamats” bija saņēmis BKUS pasūtījumus būvdarbu veikšanai vairāk kā 3 miljonu latu apjomā. Papildus tam 2008.gadā “Pamats” kopā ar diviem citiem uzņēmumiem bija ieguvis pasūtījumu BKUS daudzfunkcionālā korpusa būvdarbiem vairāk kā 7 miljonu latu apmērā. Savukārt “Projektu vadības un attīstības birojs” veica šī būvniecības projekta būvuzraudzību. R.Mūrnieks bijis projekta būvuzraugs, bet BKUS daudzfunkcionālā korpusa būvdarbu iepirkumu komisijas priekšsēdētājs bija A.Kramzaks, komisijā darbojies arī Lisenko.

uz augšu

Saistība ar Tautas partiju

Aizturētais BKUS saimnieciskais direktors Aivars Lisenko bija TP biedrs un ziedotājs. 2006.gadā viņš partijai bija ziedojis 9000 latu. Tika apgalvots, ka viņš ir TP līderim A.Šķēlem pietuvināta persona, ko A.Šķēle gan noliedza. Atbildīgās amatpersonas nevarēja skaidri atbildēt, kā A.Lisenko 2008.gada tika izvēlēts darbam BKUS valdē. Konkurss uz šo amata vietu netika rīkots, bet Veselības ministrijas valsts sekretārs Armands Ploriņš apgalvoja, ka A.Lisenko uz ministriju atsūtījis savu CV, kas pusgadu atradās uz Ploriņa galda, līdz viņš izlēma A.Lisenko iecelt par BKUS valdes locekli. A.Lisenko pirms tam nebija darbojies medicīnas jomā, viņš bija divu pašvaldības uzņēmumu padomēs. Stājoties amatā, viņš deklarēja lielus skaidrās naudas uzkrājumus — 244 000 latu, kā arī ap 100 000 latu lielu noguldījumu Šveices bankā. 2009.gada decembrī skandāla rezultātā A.Lisenko tika izslēgts no Tautas partijas, tomēr kā oficiālais iemesls tika minēta biedra naudas nemaksāšana.

uz augšu

Slimnīcas vadības un Dz.Mozga atbildība

Uzreiz pēc amatpersonu aizturēšanas atskanēja aicinājumi slimnīcas vadībai atkāpties. Šādu paziņojumu izplatīja sabiedriskā kustība "Lielie bērnu slimnīcai", kas rīkoja labdarības akcijas slimnīcas atbalstam. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis lūdza tobrīdējo Veselības ministri Baibu Rozentāli nekavējoties izskatīt slimnīcas valdes atsaukšanu saistībā ar uzticības zaudēšanu. Veselības ministrija kā BKUS kapitāldaļu turētāja uzdeva slimnīcai atbrīvot no amata aizturētos valdes locekļus. 

A.Lisenko tika atbrīvots no amata 2009.gada 1.decembrī, bet pret A.Kramzaka atbrīvošanu iestājās BKUS darbinieku arodbiedrība. 2010. gada sākumā A.Lisenko tiesa atjaunoja darbā, jo atbrīvošana bija veikta juridiski nekorekti. A.Lisenko gan neturpināja darbu slimnīcā.

Visai sarežģīts bija slimnīcas vadītāja Dzintara Mozga atbildības uzņemšanās process. Uzreiz pēc amatpersonu aizturēšanas 2009.gada novembra sākumā Dz.Mozgis neuzskatīja, ka viņam būtu jāatkāpjas. Tomēr dažas dienas vēlāk viņš lūdza Veselības ministriju uz izmeklēšanas laiku apturēt viņa pilnvaras. Par valdes priekšsēdētāju tika iecelts slimnīcas medicīnas direktors TP biedrs Andis Lācis. Decembrī Dz.Mozgis tika atjaunots amatā, jo dienesta pārbaudē netika atklāti Dz.Mozga pārkāpumi iepirkumu veikšanā. 

2010.gada sākumā kļuva zināms, ka “Pamats” ir uzvarējis BKUS rīkotā iepirkumu konkursā par telpu rekonstrukciju vairāk kā 500 000 latu vērtībā. Konkurss bija izsludināts īsi pirms visu aizdomās turamo aresta. Arī šī konkursa iepirkumu komisijā bija piedalījušies A.Kramzaks un A.Lisenko, iepirkuma tehnisko specifikāciju bija izstrādājis “Projektu vadības un attīstības birojs”. “Sabiedrība par atklātību – Delna” lūdza veselības ministri un slimnīcas vadītāju Dz.Mozgi skaidrot, kādēļ konkursa pretendenti nav tikuši izvērtēti pēc to reputācijas un konkursā izvēlēts pretendents, kurš ar savu iepriekšējo darbību ir radījis iemeslu neuzticēties, ka valsts resursus izlietos atbilstoši sabiedrības interesēm. Mozgis atbildēja, ka Publisko iepirkumu likumā nav paredzēta iespēja noraidīt konkursa pretendentus ar sliktu reputāciju, kā arī izteica nožēlu, ka nepastāv uzņēmumu melnais saraksts. Pēc Iepirkumu uzraudzības biroja konstatētajiem pārkāpumiem šajā konkursā BKUS iepirkuma procedūru pārtrauca. Uzreiz pēc tam, 2010.gada februārī, Dz.Mozgis atkāpās no BKUS valdes priekšsēdētāja amata, kā iemeslu minot veselības problēmas. Pēc mēneša viņš atsāka darbu slimnīcā jaunā amatā kā BKUS attīstības un finanšu direktors.

Publiski iepriekš bija izskanējušas aizdomas par iespējamu privātu labumu citos iepirkumos. Vēl pirms KNAB veiktajām aizturēšanām mediji bija pievērsuši uzmanību BKUS sadarbībai ar uzņēmumu “Arbor Medical”, kas konkursu rezultātā saņēma lielu daļu no BKUS iekārtu, sistēmu un medicīnas materiālu iegādes pasūtījumiem. 2009.gadā tas bija ieguvis medicīnisko iekārtu pasūtījumus 1,7 miljonu latu apmērā. Uzņēmuma lielākā īpašniece (80,33%) un valdes locekle Dace Rātfeldere ir Bērnu slimnīcas vadītāja Dzintara Mozga dzīvesbiedre. Firmas īpašnieku sarakstā ir arī Dz.Mozga māsa Sigita Kalniņa (8,3%). Pats Dz.Mozgis apgalvoja, ka nav bijis nevienas iepirkumu komisijas loceklis un nav mēģinājis iespaidot komisijas lēmumus par labu šim uzņēmumam.

uz augšu

Izmeklēšanas rezultāti, inkriminētās epizodes

2010.gada sākumā visi aizdomās turamie tika atbrīvoti no apcietinājuma. KNAB uzskatīja, ka nav nepieciešamības viņus turēt apcietinājumā, jo visi iegūtie pierādījumi ir nostiprināti. 2011.gada septembrī, nepilnu gadu pēc kriminālprocesa uzsākšanas, BKUS lieta tika nodota prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai. KNAB izmeklētājs rosinājis saukt pie kriminālatbildības kopumā 10 personas. No tām 7 personas saistībā ar BKUS publiskajiem iepirkumiem par būvniecības darbiem un 3 personas par citiem ar kukuļošanu saistītiem gadījumiem.

Portāls ir.lv informē, ka bez jau minētajām personām apsūdzēts arī ugunsdzēsējs Juris Šmits, ko tur aizdomās par kukuļa pieņemšanu par dažādiem slimnīcas pārbaudēs atklātiem drošības pārkāpumiem, kā arī Georgijs Pimenovs, Sergejs Kravcovs, Juris Briedis, Rihards Jāgers un Mihails Kreitsars. Vairāki aizdomās turamie figurē kā darbinieki būvniecības firmās, no kurām dažas, izmantojot fiktīvus līgumus, izmantotas valsts iepirkumos nozagtās naudas atmazgāšanā.

KNAB izmeklētās rosina saukt pie kriminālatbildības 3 valsts amatpersonas un 7 privātpersonas pēc vairākiem Krimināllikumā paredzētajiem pantiem par krāpšanas, kukuļdošanas, kukuļņemšanas, dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas, komerciālās uzpirkšanas un viltotu dokumentu izmantošanas gadījumiem 2009.gadā, tostarp ar viltu iegūstot tiesības uz naudu par kopējo summu ne mazāk kā 100 000 latu apmērā.

uz augšu

Daļu naudas plānoja nodot Tautas partijai

 

Vienā no vēlāk celtās apsūdzības epizodēm tika noskaidrots, ka atlīdzība par uzvaras nodrošināšanu pretendentam iepirkumu procedūrā par BKUS daudzprofilu korpusa būvdarbiem nododama trešajai pusei – Tautas partijai, rakstīja Diena. Šādu prasību saskaņā ar apsūdzību A. Kramzaks izteicis A. Kreiceram. «Par naudas pieprasījumu Tautas partijai varu pateikt to, ka tas balstās uz sarunu ierakstiem, šī nauda pēc tam patiešām, kā bija apspriests sarunās, tika pārskaitīta caur vairākām firmām, tas ir apstiprināts lietas pierādījums,» laikrakstam sacīja prokurors M.Leja. Aģentūra Leta, atsaucoties uz prokuroru, ziņoja, ka nav izdevies gūt pierādījumus, ka nauda partijai tiešām nodota.

uz augšu

Krāpšanas lielā apmērā

No kriminālprocesa materiāliem izriet, ka 2009.gadā BKUS valdes loceklis un divi firmas pārstāvji grupā, pēc iepriekšējas vienošanās, ar viltu mākslīgi palielinot plānotās izmaksas Bērnu klīniskās slimnīcas 5.korpusa jeb Vecāku mājas būvdarbiem, ieguva tiesības uz nodibinājuma “Bērnu slimnīcas fonds” naudu vismaz 21 000 latu apmērā, tādējādi izdarīja krāpšanu lielā apmērā attiecībā pret nodibinājumu.

Citā gadījumā konstatēts, ka BKUS amatpersonu un divu SIA pārstāvju darbību rezultātā krāpšanas ceļā tika nodarīti zaudējumu slimnīcai vismaz 33 000 latu apmērā. 

Kriminālprocesa materiāli liecina, ka trīs personu pretlikumīgā darbībā krāpšanas ceļā tika nodrošināta kādas firmas tiesību iegūšana uz Eiropas Savienības fondu līdzekļiem par summu vismaz 47 000 latu, ko veido starpība starp sākotnējo iepirkumu konkursam iesniegto būvdarbu tāmi un vēlāk samainīto.

uz augšu

Kukulis par ugunsdrošības un civilās aizsardzības noteikumu pārkāpumu noklusēšanu

Pirmstiesas izmeklēšanā konstatēts, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta valsts amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli, pieprasīja kukuli 2000 latu apmērā par to, lai nefiksētu pārbaudes laikā BKUS objektā konstatētos ugunsdrošības un civilās aizsardzības noteikumu pārkāpumus. 

uz augšu

Firmas pakalpojumi privātām vajadzībām, lai uzvarētu konkursā BKUS

Vēl starp inkriminējamām epizodēm ir arī epizode, kas saistīta ar BKUS valdes locekļa kukuļņemšanu no firmas pārstāvja, kas izpaudās celtniecības un cita veida darbos ar slimnīcas valdes locekli saistītos īpašumos par summu ne mazāk kā 80 000 latu apmērā, par to nodrošinot minētā uzņēmuma uzvaru dažāda veida iepirkumu procedūrās, kuras rīkoja BKUS. 

uz augšu

Naudas atmazgāšana

Kā izpētījusi žurnāliste S.Jemberga (Ir), naudas atmazgāšana izdalīta atsevišķā krimināllietā un ar to pašlaik nodarbojas finanšu policija. Naudas atmazgāšanas epizožu atdalīšana atsevišķā izmeklēšanā ir iemesls, kāpēc Bērnu slimnīcas konkursu sakarā vairs netiek pieminēti vairāki simti tūkstoši latu, ko kratīšanā atrada pie daža aizturētā.

uz augšu

Pirmais notiesātais

2011.gada maijā BKUS korupcijas lietā viens no apsūdzētajiem tika notiesāts. Prokurors Māris Leja portālam Delfi skaidroja, ka viens no apsūdzētajiem – kādas firmas pārstāvis – vainu atzina un ar prokuroru vienojās par sodu – 80 stundu ilgiem piespiedu darbiem. Tiesa vienošanos apstiprināja. Prokurors medijiem norādīja, ka persona tika notiesāta par salīdzinoši nelielu epizodi - par aptuveni 375 latu naudas summas izkrāpšanu. 

uz augšu

Pārējie astoņi savu vainu neatzīst

Lietu, kurā apsūdzība celta pārējiem astoņiem aizdomās turētajiem, tiesā bija plānots sākt izskatīt skatīt 2012.gada martā, taču izskatīšana dažādu iemeslu dēļ vairākkārt tika pārcelta. Izskatīšana pēc būtības tika sākta tikai 2013.gada 5.februārī. Prokurors M.Leja klātesošos iepazīstināja ar apsūdzības rakstu, bet pēc tam tiesa prasīja, vai apsūdzētie atzīst, ka ir izdarījuši prokuratūras inkriminētos noziegumus. Neviens no astoņiem apsūdzētajiem savu vainu neatzina.

Pēc tam tiesas sēde atkal vairākkārt tika pārcelta un iztiesāšana turpinājās tikai 11.jūlijā, kad tika uzklausīti pirmie divi liecinieki. Lietas skatīšanu plānots turpināt 2013.gada rudenī.

No lietas materiāliem izriet, ka vienā gadījumā bijis paredzēts mākslīga sadārdzinājuma ceļā izkrāptos 11 800 latus caur vairāku uzņēmumu kontiem pārskaitīt Tautas partijai. Prokurors skaidroja, ka nav pierādījumu, kas apstiprinātu, ka nauda galu galā sasniegusi adresātu.

Kriminālprocesā par cietušo atzīta ne tikai Bērnu slimnīca, bet arī "Bērnu slimnīcas fonds". Slimnīca pieteikusi 73 390 latu materiālā un 10 000 latu morālā kaitējuma kompensāciju, bet fonds - 7860 latu materiālā kaitējuma kompensāciju.

uz augšu

Turpina uzvarēt publiskajos iepirkumos

Vienlaikus, kā izpētījis TV3 raidījums "Nekā personīga", Bērnu slimnīcas kukuļošanas lietā iesaistītie būvnieki turpina uzvarēt publiskajos iepirkumos - nepilna gada laikā iegūti astoņi pasūtījumi, tai skaitā Rīgas Stradiņa universitātē, Dzemdību namā un Latvijas Infektoloģijas centrā. Bērnu slimnīcas kukuļošanas lietā iesaistītā būvfirma "Pamats" kopā ar firmu "Torensberg" pērn maijā izveidojušas pilnsabiedrību "JPG 2B", kas turpina uzvarēt valsts un pašvaldību būvniecības konkursos. "Pamatā" uz prokūras pamata darbojas apsūdzētais un cietumā pabijušā Aleksandra Kreicera brālis Mihails. "Torensberg" valdē ir Bērnu slimnīcas lietā apsūdzētais Sergejs Kravcovs. Kopš dibināšanas "JPG 2B" uzvarējusi astoņos būvdarbu iepirkumos kopsummā par gandrīz par četriem miljoniem latu - 3 982 247 latu. Arī Veselības ministrijas pārraudzītos objektos.

Avoti:

LETA, Diena, Citadiena.lv, Latvijas Avīze, www.iub.gov.lv, www.lursoft.lv, www.knab.lv, www.delfi.lv

Resursi internetā:

Raidījuma “De facto” fragents “BKUS izremontētās telpas stāv tukšas”, 13.12.2010.

TV3 "Nekā personīga", 25.03.2012.

Raidījums „Kas notiek Latvijā?” fragments no 11.11.2009. raidījuma, kurā Dz.Mozgis, P.Apinis, G.Knoks izsakās par iestādes vadītāja atbildību

Raidījums „Kas notiek Latvijā?” fragments no 11.11.2009. raidījumā, kurā Veselības ministrijas valsts sekretārs A.Ploriņš skaidro, kā A.Lisenko CV nonāca uz viņa galda

“Kā apzagt bērnus”, S.Jemberga, ir.lv (27.10.2010.)

Skruzis, J. Tiesa sāk Bērnu slimnīcas kukuļošanas lietas izskatīšanu pēc būtības; apsūdzētie savu vainu neatzīst. Leta. 05.02.3013.

Skruzis, J. Bērnuslimnīcas kukuļošanas lietu turpinās iztiesāt rudenī. Leta. 11.07.2013.
 
Dzērve, L. Iekustas Bērnu slimnīcas lieta. Diena. 06.02.2013

Atpakaļ uz sarakstu

Lūdzu, autorizējies!

Lai balsotu, lūdzu, autorizējies ar savu sociālo tīklu profilu! Tavi personas dati nebūs pieejami trešajām pusēm!