Lielākie korupcijas un politikas skandāli

aktualizēts

IeM Konkurss par fotoradaru iegādi un fotoradaru uzstādīšanas nedienas

Pēdējās izmaiņas veiktas 2013.gada 20.augustā.

Iekšlietu ministrija (IeM) jau 2009.gadā sāka plānot vērienīgu iepirkumu 160 fotoradaru iegādei. Tie fiksētu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpējus, kam vēlāk nāktos samaksāt soda naudu bez tiešas ceļu policistu iesaistes. Tika apgalvots, ka tas ļautu policistiem nodarboties ar citiem pienākumiem, gan arī samazinātu korupcijas riskus. Konkurss ievilkās gandrīz divu gadu garumā. Portāls Pietiek.com izteica pieņēmumu, ka tieši ar vēlmi nodrošināt šī konkursa veiksmīgu norisi ir saistīta L.Mūrnieces aizkavētā demisija. (2011.gada 17.februārī L.Mūrniece paziņoja par atkāpšanos no Iekšlietu ministres amata, taču ar premjeru V.Dombrovski (V) vienojās, ka darbu turpinās līdz 6.jūnijam).

Nedienas fotoradaru ieviešanu Latvijā turpināja piemeklēt arī pēc tam, kad konkursa uzvarētājam bija jānodrošina līguma izpilde, proti, fotoradari uz ceļiem jāuzstāda. Līguma izpildes termiņi tika vairākkārt pagarināti, taču, līdz 2012.gada augusta sākumam visas līguma saistības tā arī nav izpildītas. Fotoradaru ieviesējs KS "Vitronic Baltica un Partneri" jūlija beigās tiesā iesniedzis lūgumu piemērot tiesiskās aizsardzības palīdzību. Valsts policija ir paziņojusi par līguma laušanu, kas plānota 22.augustā.

2012.gada 25.septembrī Ministru kabinets pieņēma lēmumu, lauzt līgumu ar fotoradaru uzstādītāju "V-Traffic" (iepriekš "Vitronic Baltica un Partneri"), paziņojot, ka fotoradari uz Latvijas ceļiem turpinās darboties un valsts meklēs risinājumu, lai esošos radarus atpirkt. Iekšlietu ministrs R.Kozlovskis (RP) informēja, ka valsts apsver ne vairāk kā 57 esošo radaru iegādi. Ministrs norādīja, ka fotoradaru iegāde tiks izvērtēta divu mēnešu laikā, taču radari pēc līguma laušanas nepārstās darboties, jo "jānodrošina nepārtrauktība". Neraugoties uz ekspertu iebildēm, ka radaru pirkšanai rīkojams konkurss, Iekšlietu ministrija uzstāja, ka tāds nav nepieciešams, jo Publisko iepirkumu likums ļauj konkursu nerīkot, ja "Ministru kabinets saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem informāciju par līgumu vai tā izpildi atzinis par valsts noslēpumu" vai likuma piemērošana „varētu radīt kaitējumu būtisku valsts interešu aizsardzībai". Sabiedrība par atklātību „Delna” sagatavoja pieteikumu Satversmes tiesai, plānojot apstrīdēt iecerēto radaru atpirkšanu bez konkursa, un drīz pēc tam valdība tomēr nolēma no ieceres atteikties, turklāt nekavējoties lauza līgumu ar radaru īpašniekiem, negaidot tā darbības beigu termiņu.

Atslēgas vārdi: Mūrniece, fotoradari, iepirkumi, Vitronic Baltica un Partneri, Valsts policija
 
 
uz augšu
Ministrija vēlas iepirkt fotoradarus
 
Jau 2009.gadā iekšlietu ministrija sāka plānot apjomīgo radaru iepirkumu.  Žurnālisti lēsa, ka līguma kopējā summa par 160 radaru iegādi, ņemot vērā aptuvenās radaru cenas, būtu vairāki miljoni latu. Konkursa uzvarētājam par saviem līdzekļiem radari būtu jāiepērk, jāuzstāda un jāapkalpo, par to iegūstot tiesības saņemt zināmu daļu no iekasētajām soda naudām. Iepirkuma priekšmets būtībā būtu publiskā-privātā patnerība. Šāda veida risinājums soda naudu iekasēšanā līdz šim Latvijā nebija ticis izmantots, tas prasītu arī izmaiņas esošajos normatīvajos aktos.
 
2011.gada maijā raidījums “De facto”  ziņoja, ka jau pirms konkursa izsludināšanas Iekšlietu ministrija bija mēģinājusi panākt tiešu sadarbību ar radaru piegādātāju “Vitronic”. 10.11.2009. Ministru kabineta sēdes slēgtajā daļā tika skatīts Iekšlietu ministrijas sagatavotais ziņojums par fotoradaru ieviešanas plāniem, kurā esot paredzēts sadarboties tieši ar “Vitronic”. Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (Vienotība) pēc sēdes apgalvoja, ka "konceptuālais lēmums paredz, ka Iekšlietu ministrija strādās tieši ar ražotājiem, lai nebūtu iesaistītas starpniekfirmas, kas varētu sadārdzināt procesu.” Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Viktors Elksnis atzina, ka ministrija jau tolaik uzskatījusi “Vitronic” ražotās iekārtas par vislabākajām, 2008.gadā viņš ir viesojies uzņēmuma ražotnē Vācijā.
 
uz augšu
Tiek izsludināts slēgts konkurss
 
Tomēr valdība uzdeva Iekšlietu ministrijai rīkot konkursu. Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūra 2010.gada sākumā izsludināja slēgtu konkursu 160 fotoradaru iegādei. Par uzvarētāju tajā bija jākļūst tam uzņēmējam, kurš vēlētos saņemt no valsts viszemāko procentu no fotoradaru darbības laikā iekasētajām soda naudām. Pirmajā kārtā pieteicās desmit pretendenti. Drīz tika izsludināta konkursa otrā kārta, kas noslēdzās 2010.gada 5.maijā. Tās ietvaros desmit jau iepriekš izvēlētajiem pretendentiem bija jāiesniedz detalizētu piedāvājumu par fotoradaru tehniskajiem parametriem un izmaksām. Divi uzņēmumi - "Selkoms" un "Signum"  atteicās no turpmākās dalības konkursā. Dalību konkursā turpināja "Lattelecom", AS "Vitronic Baltica" kopā ar vācu kompāniju "Vitronic Dr.-Ing.Stein" un SIA "Komerccentrs DATI grupa", uzņēmumu apvienība "Vitronic Baltica" un "Vitronic Dr.-Ing.Stein" ar SIA "Citrus Solutions", SIA "Armgate" kopā ar SIA "BMS Tehnoloģija", AS "Inkomerc Holding" kopā ar SIA "Nameks", kā arī SIA "Belss", pilnsabiedrība "Fima Group" un igauņu kompānija "Alarmtec Aktsiaselts".
 uz augšu
 
“Lattelecom” iesniedz sūdzību, IUB liek precizēt nolikumu
 
Līdz 2010.gada 31.maijam šiem astoņiem pretendentiem bija jāiesniedz detalizēti piedāvājumi. Iekšlietu ministrija plānoja, ka jūlijā varētu tikt pieņemts lēmums par uzvarētāju. "Lattelecom" septembrī nolēma atsaukt dalību fotoradaru iepirkuma konkursā, jo uzskatīja to par necaurskatāmu. 2010.gada oktobrī “Lattelecom” iesniedza sūdzību par konkursa nolikumu. Iepirkumu uzraudzības birojs konstatēja vairākus pārkāpumus un uzdeva 20 darba dienu laikā tos novērst. Iekšlietu ministrija veica izmaiņas konkursa nolikumā, precizējot līguma samaksas nosacījumus par atsevišķu fotoradaru mērierīču fiksētajiem pārkāpumiem, kā arī precīzāk definējot līguma termiņu. Vienlaikus tika pagarināts arī piedāvājumu iesniegšanas termiņš.
 
uz augšu
Uzvarētājam - saistība ar politisko vidi
 
2011.gada martā slēgtajā konkursā par 160 jaunu stacionāro fotoradaru piegādi par uzvarētāju atzīta trīs juridisko personu apvienība - AS "Vitronic Baltica" kopā ar vācu radaru ražotāju "Vitronic Dr.-Ing.Stein Bildverarbeitungssysteme" un SIA "Komerccentrs DATI grupa". AS “Vitronic Baltica” ir dibināta 2005.gadā, 75% daļu pieder uzņēmuma valdes loceklim Ērikam Teilānam, bet 25% - Vācijas uzņēmumam "Vitronic Dr.-Ing.Stein Bildverarbeitungssysteme". 2011.gada martā Ē.Teilāna daļa uzņēmumā tika palielināta līdz 96,43%. Teilāns ir Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) ārštata padomnieks ekonomikas un attīstības jautājumos, “Baltijas Apdrošināšanas nama” līdzīpašnieks. Savukārt "Komerccentrs DATI grupa" 10% kapitāldaļu pieder Jaunā laika biedram Valdim Lokenbaham, kurš 2011.gada februārī tika iecelts par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāju. 
 
Iepirkumu uzraudzības biroja un Iekšlietu ministrijas publiskotā informācija liecina, ka radaru iegādes summa ir 11,25 miljoni latu. Konkursa uzvarētājs piedāvāja paturēt sev 35% no soda naudām. Līdz ar to saskaņā ar portāla Pietiek.com rīcībā esošajiem Ministru kabineta un Iekšlietu ministrijas dokumentiem, līguma darbības laikā konkursa uzvarētājs saņemtu 14,5 miljonus latu, tādējādi ieguldītā nauda tiktu atpelnīta un uzņēmēji gūtu 3,3 miljonus latu peļņu.
 
Jau pēc uzvarētāja noteikšanas konkursā Iekšlietu ministrija sagatavoja Ministru kabineta noteikumus “Samaksas kārtība komersantam par pakalpojuma sniegšanu – pārkāpuma ceļu satiksmē fiksēšanu ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli”, kas noteica fotoradaru piegādātāja tiesības uz 35% no iekasētajiem naudas sodiem. 2011.gada 26.aprīlī Ministru kabinets izskatīja informatīvo ziņojumu par fotoradaru ieviešanas organizatoriskajiem jautājumiem. Tajā norādīts, ka līdz ar jauno ātruma mērierīču ieviešanu uz Latvijas ceļiem būtiski palielināsies Valsts policijas darba apjoms un resursu patēriņš saistībā ar noformēto protokolu-lēmumu pārbaudi un sūdzību izskatīšanu. Valsts policijai varētu būt nepieciešami papildu 94 300 latu ik gadu laika posmā no 2012.līdz 2016.gadam.
 
uz augšu
Aizdomas par Mūrnieces iejaukšanos konkursa norisē 2010.gadā
 
Latvijas TV raidījums “De facto” un portāls Pietiek.com izteica aizdomas, ka L.Mūrniece 2010.gadā ir iejaukusies konkursa gaitā, izrādot labvēlību AS “Vitronic Baltica”. Žurnālistu rīcībā bija nonākusi AS “Vitronic Baltica” padomes locekļa Sergeja Borisova 2010.gada 20. aprīļa vēstule Mūrniecei. Tajā viņš lūdza Iekšlietu ministriju pagarināt konkursa pieteikumu iesniegšanas termiņu, kā arī veikt izmaiņas normatīvajos aktos, lai uzņēmums varētu paspēt veikt PoliScan tipa iekārtu sertifikāciju. Uz vēstules ir L.Mūrnieces rezolūcija ar lūgumu atbalstīt un “atrisināt” visus “Vitronic” lūgumus.

Iekšlietu ministrija portālam Pietiek.com ir sniegusi rakstisku atbildi, apgalvojot, ka L.Mūrniece nav iejaukusies konkursa norisē, par to ir atbildīga tikai iepirkumu komisija. Pēc portāla Pietiek.com iesnieguma KNAB veica pārbaudi par iespējamiem pārkāpumiem iepirkumu konkursa gaitā, taču pārkāpumus nekonstatēja.

Sākotnēji daļu jauno fotoradaru bija iecerēts izvietot jau 2011. gada 21.oktobrī, taču fotoradaru uzstādīšana aizkavējās. Valsts policijas Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš skaidroja, ka aizķeršanās esot tādēļ, ka slēdzot līgumu, vai piedaloties konkursā, pretendents līdz galam neapzinājās tās problēmas, ar kurām saskarsies, lai izpildītu līguma nosacījumus. Tas saistīts ar stacionāro radaru uzstādīšanu, kas prasa milzu darbu ar projekta izstrādi katram objektam un saskaņošana dažādās iestādēs. Zivtiņš norādīja, ka par līguma noteikumu pārkāpšanu fotoradaru ieviesējiem piemērots sods.

Savukārt uz iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem sodot par pārkāpumiem, kas fiksēti ar fotoradaru, Saeimai ir norādījis Tiesībsargs J.Jansons.Tiesībsargs norādījis, ka grozījumi Ceļu satiksmes likumā paredz, ka pie atbildības var tikt sauktas personas, kas nav vainojamas konkrētā pārkāpuma izdarīšanā. Turklāt šīm personām ir liegtas iespējas apstrīdēt protokolu - lēmumu, jo viņas nav šī administratīvā akta adresāti. Tādejādi, piemērojot sodus par pārkāpumiem, kas fiksēti ar foto radariem, var tikt aizskartas personas tiesības uz taisnīgu tiesu, kas garantētas Satversmē un Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, norāda tiesībsargs. 

Mūrnieces atkāpšanās

2011.gada 17.februārī L.Mūrniece paziņoja par demisiju. Savu atkāpšanos pamatoja ar lielo sabiedrības kritiku viņas darbam: "Ja man nav izdevies neko mainīt, tad ar šo savu soli aicinu katru Latvijas iedzīvotāju padomāt par savu atbildību, sniegt padomus, palīdzēt, domāt līdzi un darboties līdzi, nevis tikai aktīvi kritizēt," tā viņa komentēja atkāpšanos medijiem. Atkāpšanās lielā darbu apjoma dēļ tika atlikta līdz 2011.gada jūnijam. Tas radīja pamatu spekulācijām par atkliktās demisijas saistību ar fotoradaru iepirkuma konkursu.
 
Šāds viņas solis bija pārsteigums, jo vēl pirms dažām nedēļām, kad Jēkabpilī notika traģiska apšaude, ministre amatā palika. 2011.gada 25.janvārī Jēkabpilī, pēc bruņotas laupīšanasgāja bojā policijas darbinieks, bet seši tika ievainoti, turklāt četri no uzbrucējiem bija policijas darbinieki - divi no "Alfas", bet divi savulaik strādājuši Tukuma policijā. Toreiz Mūrniece paziņoja, ka no amata atkāpties negrasās.
 
Fotoradaru ieviesējs - AS "Vitronic Baltica"
 
2011.gada martā Iekšlietu ministrija paziņoja, ka slēgtajā konkursā uzvarējusi uzņēmumu apvienība - "Vitronic Baltica", "VITRONIC Dr.-Ing.Stein Bilverarbeitungssysteme GmbH" un "Komeccentrs DATI grupa". Bija paredzēts, ka līgums tiks parakstīts līdz 2011.gada 1.jūnijam un ierīces uzstādīs un sāks darbināt  2011.gada rudenī. Tādējādi papildus pašlaik Latvijā esošajiem četriem fotoradariem tiks ieviesti 30 pārvietojamie fotoradari, 110 stacionārie fotoradari un vēl 20 tukšie statīvi. Kopējā līgumcena minēti 11,25 miljoni latu.
 
Sākotnēji daļu jauno fotoradaru bija iecerēts izvietot jau 2011.gada 21.oktobrī, bet iepriekš neparedzamu iemeslu dēļ to nebija iespējams izdarīt, tādēļ policija ar fotoradaru piegādātājiem vienojās par mēnesi pagarināt līguma izpildes termiņu. 15 radari tika izvietoti vien 21.novembrī. Vēl 15 radari tika uzstādīti janvārī.
 
Fotoradaru ieviešanas kavēšanās iemesli tika minēti dažādi - Krājbankas krahs (uzņēmumam bankā bija atvērtas kredītlīnijas darbu izpildei), kā arī citi, neparedzēti iemesli, kā grūtības panākt vienošanās ar privāto zemju īpašniekiem par elektrības kabeļu izvietošanu utml.
 
Valsts policija uzņēmumam izteica pirmo brīdinājumu par līgumsaistību neizpildi. Fotoradaru ieviesējiem par plānotā pakalpojuma nenodrošināšanu jau no 2011.gada 21.novembra tiek aprēķināts līgumsods - 0,001% dienā no līguma summas (aptuveni 112,5 LVL dienā). TV 3 raidījums "Nekā personīga" 2012.gada janvārī norādīja, ka minimālā līgumsoda dēļ uzņēmumam ir izdevīgāk maksāt līgumsodu, peļņu gūt ar pārvietojamajiem radariem, nevis nodrošināt stacionāro radaru uzstādīšanu.
 
Valsts vienošanās ar KS "Vitronic Baltica un Parneri" paredzēja, ka līdz 2012.gada 20.maijam jāizpilda visas līguma saistības.
 
Tuvojoties maija beigām, bija redzams, ka uzņēmums noteiktajā termiņā līgumsaistības neizpildīs. Valsts policijas priekšnieks I.Ķuzis norādīja, ka uzņēmumam tiks izteikts otrais brīdinājums un atbilstoši līguma nosacījumiem, savas saistības būs vēl iespējams izpildīt līdz septembra vidum. I.Ķuzis BNS skaidro: "Mēs redzam, ka ir šie apstākļi un kā komersants pašreizējā brīdī attiecas pret šo līguma izpildi. Mums nav pamata uzskatīt, kā varbūt vairākus mēnešus atpakaļ, ka viņi nav ieinteresēti vispār stacionāro radaru uzstādīšanu." Vienlaikus viņš norādīja, ka ja līdz septembra beigām visas līguma saistības netiks izpildītas, līgums tiks lauzts.
 
Saskaņā ar līgumu, tajā paredzēta vienpusēja līguma laušanas procedūra, kuru Valsts Policija jau uzsāka 2012.gada 20.janvārī, iesniedzot KS "Vitronic Baltica un Partneri" pirmo brīdinājumu un norādot uz sekām, kas iestāsies, ja viņi neizpildīs līgumā noteiktās saistības līgumā paredzētajā apjomā un termiņos. Līgums tā laušanas procedūras ietvaros nosaka divu brīdinājumu izteikšanu pirms atsevišķa paziņojuma izdošanas par līguma laušanu, paredzot 2 mēnešu termiņu trūkumu novēršanai pēc otrreizējā brīdinājuma izteikšanas.
 
Vienlaikus ar problēmām laicīgi izpildīt fotoradaru ieviešanas līgumu, sabiedrībā izraisījās diskusijas par to, kurās vietās fotoradari vispār tiek uzstādīti un vai dominējošais motīvs ir lielāka peļņa vai drošības palielināšana uz Latvijas ceļiem. Autoeksperts Pauls Timrots medijiem norādīja, ka fotoradaru kartei būtu jāsakrīt ar tā saucamo "melno punktu" karti, taču pašlaik tā nav. 2012.gada februārī Valsts policija publicēja fotoradaru karti.
 
24.jūlijā Valsts policijas priekšnieka vietnieks G.Marķitāns paziņoja, ka Valsts policija brīdinās uzņēmumu par līguma laušanu. Šī ir jau trešā reize, kad uzņēmums tiek brīdināts un tam tiek pieprasīti paskaidrojumi. Iepriekšējie brīdinājuma termiņi bija līdz janvāra beigām, tad līdz maija beigām, bet noteiktajā laikā līgums pilnībā tā arī netika pildīts.
 
26.jūlijā KS "Vitronic Baltica un Partneri" tiesā iesniedza prasību ierosināt tiesiskās aizsardzības procesu, ko tiesa ierosināja 27.jūlijā. Valsts policijas pārstāvji gan norādīja, ka tas neapturēs uzsākto līguma laušanas procedūru.
 
31.jūlijā KS "Vitronic Baltica un Partneri" izplatīja publisku paziņojumu, kurā skaidro nonākšanu finansiālās grūtībās un arī ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu: "Sabiedrībai ir radies maldīgs priekšstats par „Vitronic Baltica un Partneri” finansiālajiem ieguldījumiem un ieguvumiem. Kopš projekta īstenošanas sākuma, „Vitronic Baltica un Partneri” ir ieguldījusi vairāk nekā 3 miljonus latu, taču atpakaļ saņēmusi 220 tūkstošus latu, kas ir tikai 7,3 % no ieguldītās summas. Šo apstākļu rezultātā „Vitronic Baltica un Partneri” ir virkne neizpildītu saistību pret kreditoriem, kuri, pamatojoties uz publiskajā telpā izskanējušo nepatieso informāciju, izdara spiedienu, atsaka preču piegādes un pakalpojumu sniegšanu, kā rezultātā vēl vairāk tiek apgrūtināta projekta īstenošana."
 
2012.gada 9.augustā žurnāls IR raksta, ka, laužot līgumu šī gada 22.augustā par fotoradaru ieviešanu Latvijā, visticamāk, sagaidāmi tiesu darbi, jo uzņēmums šādu lēmumu varēs apstrīdēt. Tiesāšanās rezultātā Latvijai var nākties "Vitronic" atmaksāt apmēram trīs miljonus latu, kas līdz šim ieguldīti fotoradaru ieviešanai. Šāda situācija iespējama atbilstoši Valsts policijas un "Vitronic Baltica" noslēgtajam līgumam, kas neuzliek par pienākumu valstij atpirkt jau iegādātos un uzstādītos radarus, taču uzņēmumam neliedz atprasīt ieguldījumus, ja, viņuprāt, līgums lauzts nepamatoti. Tomēr tas, kāda summa jau ieguldīta radaros, nav skaidri zināms, taču iepriekš "Vitronic Baltica" paziņojumā presei norādījis, ka "projektā ieguldījis 3 miljonus latu", no kuriem "atpelnīti" vien 220 tūkstoši, vēsta žurnāls.
 
2012.gada 25.septembrī Ministru kabinets pieņēma lēmumu, lauzt līgumu ar fotoradaru uzstādītāju "V-Traffic" (iepriekš "Vitronic Baltica un Partneri"), paziņojot, ka fotoradari uz Latvijas ceļiem turpinās darboties un valsts meklēs risinājumu, lai esošos radarus atpirkt. Iekšlietu ministrs R.Kozlovskis (RP) informēja, ka valsts apsver ne vairāk kā 57 esošo radaru iegādi. Ministrs norādīja, ka fotoradaru iegāde tiks izvērtēta divu mēnešu laikā, taču radari pēc līguma laušanas nepārstās darboties, jo "jānodrošina nepārtrauktība". Tāpēc ar fotoradaru uzstādītāju "V-Traffic" paredzēts slēgt pagaidu līgumu.
 

Apsver iespēju bez konkursa radarus atpirkt

2012.gada 25.septembrī Ministru kabinets pieņēma lēmumu lauzt līgumu ar fotoradaru uzstādītāju "V-Traffic" (iepriekš "Vitronic Baltica un Partneri"), paziņojot, ka fotoradari uz Latvijas ceļiem turpinās darboties un valsts meklēs risinājumu, lai esošos radarus atpirktu. Iekšlietu ministrs R.Kozlovskis (RP) informēja, ka valsts apsver ne vairāk kā 57 esošo radaru iegādi. Lai gan valdībā radaru atpirkšana faktiski jau bija akceptēta, ministrs norādīja, ka fotoradaru iegāde tiks izvērtēta divu mēnešu laikā. Tika arī pausts, ka "jānodrošina nepārtrauktība", tāpēc radari pēc līguma laušanas nepārstās darboties. Tāpēc ar fotoradaru uzstādītāju "V-Traffic" bija paredzēts slēgt pagaidu līgumu.

Tas tika darīts, neraugoties uz Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājas Daces Gailes un citu jomas ekspertu norādēm, ka vienkārša radaru atpirkšana no "V-Traffic" būs neatbilstoša likumam, jo līgumam jāpiemēro iepirkuma procedūras.

Iekšlietu ministrs R.Kozlovskis tā neuzskatīja. Viņš pauda, ka iepirkums nebūs jārīko, jo varētu tikt izmantots Iepirkumu likuma 3.panta 3.daļā paredzētais izņēmums. Tas pieļauj likumu nepiemērot, ja "Ministru kabinets saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem informāciju par līgumu vai tā izpildi atzinis par valsts noslēpumu" vai tā piemērošana „varētu radīt kaitējumu būtisku valsts interešu aizsardzībai". 2012.gada 5.oktobrī raidījumā „100.panta preses klubs” viņš paziņoja, ka radarus varētu pirkt bez konkursa, jo „tas vistiešākajā veidā saistīts ar sabiedrības drošības jautājumiem".

Iekšlietu ministrija neatklāja precīzu summu, par kādu radari varētu tikt atpirkti. R.Kozlovskis vien minēja, ka tā varētu būt mazāka par 5 miljoniem latu.

Pret fotoradaru atpirkšanu bez konkursa iestājās arī biedrība "Sabiedrība par atklātību "Delna"", prasot publiskot Ministru kabineta lēmumu un tā pamatojumu. "Delnas" norādīja, ka iepirkums bez konkursa ir neatbilstošs ES likumdošanai, jo saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja un ES Tiesas skaidrojumu, kā arī tiesu praksi minēto likuma normu drīkst piemērot tikai tiešām neparedzamu jeb tā saukto "force majeure" apstākļu gadījumā un tad, kad jāaizsargā valsts noslēpums. 8.novembrī „Delna” paziņoja, ka sadarbībā ar advokātu biroju "Sorainen", kas tai sniedz bezmaksas juridisko palīdzību, ir sagatavots un cerībā uz atbalstu visiem Saeimas deputātiem izsūtīts sūdzības projekts Satversmes tiesai.

2012.gada 4.decembrī, skatot jautājumu slēgtā sēdē, valdība nolēma radarus no "V-Traffic" tomēr neatpirkt. IeM pārstāvji skaidroja, ka lēmums pieņemts, balstoties uz "Pricewaterhouse Coopers" sagatavoto audita ziņojumu (2013.gada oktobrī Iekšlietu ministrijai no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" tika nolemts piešķirt 28 tūkstošus latu, lai tā izvērtētu fotoradaru iegādes lietderību, un ministrija šo pakalpojumu, nerīkojot konkursu, nolēma pirkt no auditorfirmas "Pricewaterhouse Coopers"). Turklāt tika nolemts nekavējoties lauzt līgumu ar radaru īpašniekiem, negaidot tā darbības beigu termiņu.

Ziņojumā bijis norādīts uz fotoradarupārņemšanas iespējamiem riskiem, prognozējamajiem finansiālajiem ieguvumiem un zaudējumiem. "Pricewaterhouse Coopers" iepriekš presei bija minējuši vairākus iemeslus, kāpēc "Vitronic GmbH" piedāvātais biznesa modelis ir neefektīvs. Piemēram, tas koncentrējas uz pārvietojamo radaru izmantošanu, kas prasa apjomīgu manuālu darbu un augstas uzturēšanas izmaksas. Biznesa procesa izmaksas esot aptuveni viens miljons latu gadā. Turklāt daļai no funkcijām esot iespējama lielāka automatizācijas pakāpe, nodrošinot interneta pieslēgumu.

 
Tiesībsargs vēršas Satversmes tiesā
 
2012.gada 27.jūnijā Satversmes tiesa pēc Tiesībsarga Jura Jansona pieteikuma ir ierosinājusi lietu, lai vērtētu, vai valsts pamatlikumam atbilst Latvijā līdz ar fotoradariem iedibinātā prakse, ka par braukšanas ātruma pārsniegšanu sods tiek piemērots automašīnas īpašniekam, nenoskaidrojot pārkāpuma faktisko veicēju.

Tiesībsargs uzskata, ka atbilstoši Satversmes 92.panta otrajā teikumā nostiprinātajai nevainīguma prezumpcijai valstij esot jāpierāda personas vaina pārkāpuma izdarīšanā, nevis personai viņas nevainīgums. Proti, nevainīgums tiekot prezumēts, ja nav pierādījumu par pretējo. Pieteikuma iesniedzēja ieskatā, ja persona tiek atzīta par vainīgu pārkāpuma izdarīšanā, lai gan lietā nav pierādījumu, kas pierādītu tās vainu, tiek pārkāpta nevainīguma prezumpcija.

Tāpat pieteikuma iesniedzējs norāda uz to, ka Satversmes 92.pantā garantētās tiesības uz interešu aizsardzību taisnīgā tiesā ir atkarīgas no personas iespējām apstrīdēt iestādes pieņemto lēmumu, taču pastāvošā kārtība liedz transportlīdzekļa īpašniekam vai reģistrētajam turētājam realizēt šīs savas pamattiesības gadījumos, kad viņš pats nav izdarījis pārkāpumu, bet pārkāpumu izdarījusī persona likumā noteiktajā kārtībā un termiņā nav samaksājusi naudas sodu.

2013.gada 28.martā Satversmes tiesa nolēma, ka apstrīdētais regulējums neatbilst samērīguma principam un līdz ar to Satversmes 92.pantam. Saskaņā ar tiesas spriedumu uzskatāms, ka Satversmē noteiktās tiesības uz taisnīgu tiesu personai, kas ceļu satiksmes noteikumu pārkāpuma izdarīšanas brīdī nav bijis transportlīdzekļa vadītājs, tiek atņemtas pēc būtības, jo pirms soda uzlikšanas viņš netiek uzklausīts un arī pēc tam viņam nav tiesību pārskatīt uzlikto sodu. Tāpat nav paredzēta kārtība, kādā viņš varētu savlaicīgi uzrādīt valsts iestādēm transportlīdzekļa vadītāju, ja viņam tas ir zināms un tā novērst iespējamo sodu sev.

ST arī norādīja, ka apstrīdētā regulējuma atbilstību Satversmei iespējams panākt, ne vien grozot vai atzīstot par spēku zaudējušām atsevišķas tajā ietvertās normas, bet arī citādi, piemēram, izdarot grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā vai citos tiesību aktos. Līdz jauna tiesiskā regulējuma pieņemšanai transportlīdzekļa īpašnieka tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt Ceļu satiksmes likuma 43.6 pantā paredzēto protokolu lēmumu nodrošināmas, tieši piemērojot Satversmes 92.pantu.

Nākamos fotoradarus uzstādīs pati valsts

Neveiksmīgā pieredze ar „Vitronic Baltica un Partneri” neapturēja Iekšlietu ministrijas plānus Latvijas ceļus tomēr aprīkot ar fotoradariem, jo saskaņā ar Valsts policijas apkopoto informāciju līdz ar fotoradaru darbības pārtraukšanu ir pieaudzis to vadītāju skaits, kas neievēro atļauto braukšanas ātrumu. 2013.gada vasarā IeM iesniedza valdībā ziņojumu, kas paredz ik gadu līdz 2017.gadam iepirkt un uz ceļiem uzstādīt 20 fotoradarus. Par tiem atbildīga būtu Ceļu satiksmes drošības direkcija. Ziņojums paredz, ka viena radara iepirkuma cena varētu būt 30 000 latu, bet uzstādīšana - 5000 latu. Prognozes liecina, ka uzlikto sodu apmērs ar radariem fiksētajos ātruma pārkāpumos 2014.gadā sasniegs 810 tūkstošus latu, bet 2018.gadā – jau 11,1 miljona latu apmērā.

Iespējamā viena radara iepirkuma cena tiek prognozēta 30 000 latu apmērā. Iespējamās viena radara uzstādīšanas izmaksas - 5000 latu apmērā. Maksa par viena radara apkalpošanu, ņemot vērā plānoto radaru ieviešanas apjomu - 20 fotoradari ik gadu piecu gadu laikā, tiek prognozēta vidēji 363 lati mēnesī. Precīzas fotoradaru iegādes, uzstādīšanas un apkalpošanas izmaksas tiks noskaidrotas publiska iepirkuma rezultātā.

Valdība ar ziņojumu iepazinās, bet par finansējumu vēl nelēma – tas tikšot darīts tad, kad būs pieņemti nepieciešamie grozījumi Ceļu satiksmes likumā attiecībā uz CSDD kompetenci.

 
Avoti:
Nākamgad uz ceļiem sola 160 jaunus fotoradarus. LETA. 07.12.2009.
Skruzis, J. Mūrniece cer, ka fotoradari mazinās korupcijas riskus Ceļu policijā. LETA. 20.04.2010.
Skruzis, J. Maija sākumā noslēgsies 160 jaunu fotoradaru iegādes konkursa otrā kārta. LETA. 25.04.2010.
Skruzis, J., Bagātais, J. Konkursu par 160 jaunu fotoradaru piegādi turpina astoņi pretendenti. LETA. 10.05.2010.
Skruzis, J. papildināta - Fotoradaru konkursu neapturēs, bet precizēs tā nolikumu. LETA. 29.10.2010.
papildināta - Fotoradaru konkursā uzvar "Vitronic Baltica" kopā ar "Komerccentru DATI grupa" un Vācijas partneriem. LETA, Nozare.lv, 08.03.2011.
Iekšlietu ministrija plāno iepirkt aptuveni 200 fotoradarus. Latvijas Radio. 10.03.2009.
Skruzis, J. Valdība uzdod policijai slēgt līgumu ar CSDD par fotoradaru fiksēto pārkāpumu apstrādi. LETA. 26.04.2011.
Mūrniece bijusi īpaši atsaucīga “pietuvinātās” radaru firmas vēlmēm. Pietiek.com, 17.05.2011. 
Fotoradaru konkursa uzvarētāju IeM bija noskatījusi jau pirms diviem gadiem. LTV raidījums “De facto”. 15.05.2011. 
Lapsa, L. KNAB sāk izvērtēt informāciju par Mūrnieci un radariem. Pietiek.com, 05.07.2011.
BNS: Mūrniece atkāpusies sabiedrības aktīvās kritikas dēļ. 17.02.2011.
TVNET: Kritizē noslēpumainību ap jaunajiem fotoradariem. 29.10.2011.
IR: Pēc tiesībsarga pieteikuma ST ierosina lietu par fotoradariem. 29.06.2012.
Lase I. Atliktais finišs. IR, 09.08.2012.
Iekšlietu ministrijas informatīvais ziņojums "Par pārkāpumu fiksēšanas tehnisko līdzekļu (fotoradaru) ieviešanu"
Skruzis, J. Norāda uz gadījumiem, kādos fotoradaru iepirkumam varētu nepiemērot standarta procedūras. Leta. 08.10.2012
LTV1. 100.panta preses klubs. 05.10.2013.
Skruzis, J. Kozlovskis: Ja valsts nolems atpirkt fotoradarus, iepirkuma konkurss nebūs jārīko. Leta. 10.10.2012
Skruzis, J. Audits par fotoradaru iegādes lietderību izmaksās 28 300 latus. Leta. 16.10.2012
Skruzis, J. Valtmane, E. Vitenburga, I. Motivāns, I.  Valdība nolemj neatpirkt fotoradarus no "Vitronic GmbH". Leta. 04.12.2012

 

LTV Panorāma:

 

LTV "Labrīt, Latvija!"

 

TV3 "Nekā personīga":

Atpakaļ uz sarakstu

Lūdzu, autorizējies!

Lai balsotu, lūdzu, autorizējies ar savu sociālo tīklu profilu! Tavi personas dati nebūs pieejami trešajām pusēm!