Amatpersonu vēlēšana, iecelšana, atcelšana

arhīvs

Ivara Bičkoviča ievēlēšana Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā 2008.gadā

2008.gada jūnijā beidzās Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja Andra Guļāna pilnvaru termiņš. 2008.gada maijā AT plēnumā no četriem izvirzītajiem kandidātiem kandidēt piekrita tikai AT Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. Pirmie trīs kandidāti atteicās pretendēt uz šo amatu. Bičkoviča kandidatūrai nebija viennozīmīga kolēģu atbalsta: par viņa izvirzīšanu plēnumā nobalsoja 28 no 44 uz plēnumu atnākušajiem AT tiesnešiem, bet 16 bija pret.

Viens no iemesliem, kādēļ I.Bičkoviča ievēlēšanai tika pievērsta pastiprināta uzmanība, ir tas, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs izvirza nākamo ģenerālprokurora amata kandidātu. 2010.gadā AT priekšsēdētājam bija jāpieņem lēmums, vai virzīt Maizīti ģenerālprokurora amatam, un pēc negatīvā Saeimas balsojuma jāvirza jaunu kandidātu.

Pirms viņa ievēlēšanas, sabiedrībā bija izraisījušās diskusijas par Bičkoviča piemērotību amatam, jo viņa biogrāfijā bija vairākas neskaidras epizodes. Atklājās, ka Bičkovičam nav pielaides valsts noslēpumam, turklāt viņš, iespējams, ir darbojies kā VDK aģents. Tika arī izteiktas aizdomas par LR pilsonības nelikumīgu iegūšanu. Satversmes aizsardzības birojs pēc materiālu izvērtēšanas Bičkovičam piešķīra pielaidi valsts noslēpumam, kā arī secināja, ka viņa vārds nav atrodams čekas maisu sarakstā. Pilsonības iegūšanas likumības process bija samudžināts. Tika norādīts uz Tautas partijas lielo lomu, lai šī procesa izvērtēšana tiktu pārtraukta.

2008.gada jūnijā par I.Bičkoviča kandidatūru balsoja Saeima. Par viņu balsoja 63, bet pret bija 35 deputāti. Balsojums bija aizklāts un ar vēlēšanu zīmēm. I.Bičkovičam amata pilnvaras ir uz septiņiem gadiem.

 Atslēgas vārdi: Guļāns, Bičkovičs, Augstākā tiesa, ģenerālprokurora izvirzīšana

uz augšu

Nepārliecinošs atbalsts no kolēģiem

Kā liecina AT plēnuma balsojums, tiesnešu vidū Bičkoviča kandidatūrai nebija pārliecinoša atbalsta, 16 no 44 tiesnešiem balsoja pret viņa kandidatūru. A.Guļāns par savu pēcteci vēlējās redzēt AT Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāju Valerijanu Jonikānu, kurš no kandidēšanas atteicās. Atteicās arī AT Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pāvels Gruziņš un pats A.Guļāns.

Nedēļu pirms apstiprināšanas Saeimā, A.Guļāns LTV raidījumā „Kas notiek Latvijā?” par AT priekšsēdētāja ievēlēšanas procesu teica: „Man šķiet, ka šodien ļoti daudzi ietekmīgi politiskie spēki un personas ļoti gribētu šajā amatā redzēt cilvēku, kuru, iespējams, varētu bīdīt. Es nesaku, ka Bičkoviča kungs ir tāds, kurš viegli pakļausies. Bet man personīgi šķiet, ka šodien ir tāda vēlme, šajā amatā iebīdīt tādu cilvēku, kas viņiem būtu izdevīgs.” 

uz augšu

Neskaidrības par I.Bičkoviča pielaidi valsts noslēpumam

TV3 raidījums “Nekā personīga” ziņoja, ka Bičkovičam piecus gadus nav speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam, kas šāda ranga amatpersonai ir īpaši svarīgi savu pienākumu pildīšanā. Bičkovičs komentēja, ka pirmā līmeņa pielaide viņam beigusies 2003.gadā un šos piecus gadus viņam, atšķirībā no viņa vadītās palātas tiesnešiem, tāda neesot bijusi nepieciešama. Satversmes aizsardzības birojs raidījumam atbildēja, ka “Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir viena no tām amatpersonām, kura saņem būtisku informāciju un izmanto to darba pienākumu veikšanai, tāpēc šim amata kandidātam kritēriju atbilstība likuma “Par valsts noslēpumu" prasībām ir īpaši augsta."

uz augšu

Aizdomas par I.Bičkoviča vārdu čekas maisos

Raidījums „Nekā personīga” arī norādīja, ka pastāv aizdomas, ka Bičkoviča vārds atrodams čekas maisos. Viņš esot savervēts bijušās LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) aģenta kategorijā 1983.gada 4.novembrī ar pseidonīmu "Raitis". 1995.gadā Latvijā Zemgales priekšpilsētas tiesā tika vērtēts, vai Bičkovičs ir bijis VDK aģents. Raidījuma rīcībā nonāca spriedums, kurā minēts, ka Bičkoviču pirmo reizi VDK uzrunāja Kokneses vidusskolā. Nākamreiz – kā ceturtā kursa studentu universitātes telpās. VDK aģentu personīgās un darba lietas, kā arī dokumenti, ko aģenti varētu būt rakstījuši ar savu roku, atrodas Krievijā un Latvijai nav atdoti. Tāpēc spriedumā, ko parakstīja tiesnesis Ziedonis Strazds un divi piesēdētāji, teikts, ka nav gūti pierādījumi, ka LPSR VDK aģents ar pseidonīmu "Raitis" - Ivars Bičkovičs būtu veicis apzinātu sadarbību ar VDK.

2008.gada 28.maijā SAB, izvērtējot Drošības policijas veiktās pārbaudes materiālus un visu informāciju par Totalitāro seku dokumentēšanas centra rīcībā esošo Bičkoviča LPSR VDK aģenta kartiņu, tika noskaidrots, ka Bičkovičs nav bijis Latvijas PSR VDK aģents, līdz ar to nav šķēršļu viņam kā AT priekšsēdētāja kandidātam izsniegt pielaidi valsts noslēpumam.

uz augšu

Šaubas par Bičkoviča pilsonību

TV3 raidījums “Nekā personīga” ziņoja, ka, iespējams, I.Bičkovičs Latvijas Republikas pilsonību savulaik ieguvis uz prettiesiska pamata, ko raidījumam apstiprināja arī bijusī Naturalizācijas pārvaldes priekšniece Eiženija Aldermane (LPP/LC). Raidījums iesniedza Naturalizācijas pārvaldē lūgumu pārbaudīt I.Bičkoviča pilsonības iegūšanas likumību. Naturalizācijas pārvalde atbildēja, ka cels prasību par pilsonības atņemšanu. Šī prasība līdz tiesai tomēr nenonāca, jo, kā tika stāstīts raidījumā, "zināmu lomu ir nospēlējusi Tautas partija". Tautas partijas (TP) līderis Mareks Segliņš tajā laikā bija tieslietu ministrs, bet viņa prombūtnē tieslietu ministra pienākumus pildīja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP).

E.Aldermane (LPP/LC) raidījumam atstāstīja, ka tad, kad informējusi tieslietu ministru par šīs lietas virzību, tika saņemta ministra rezolūcija par konfidencialitātes statusa noteikšanu I.Bičkoviča pārbaudes lietai, un visi materiāli bija jānodod Tieslietu ministrijai. Rezolūciju bija parakstījis E.Zalāns. Viņš rakstiskā atbildē TV3 informējis, ka pārbaudes lietu ministrija pārņēmusi, lai to izvērtētu un pārliecinātos, ka "lēmums par prasības celšanu tiesā pret I.Bičkoviču ir tiesisks".

Ministrijas izveidotā komisija secināja, ka tam nav pamata, jo "nav viennozīmīgi konstatējami apstākļi, kas varētu būt Latvijas pilsonības atņemšanas iemesls". Kamēr Tieslietu ministrija šo lietu vērtēja vairāk kā trīs mēnešus, E.Aldermane tika ievēlēta Rīgas domē, viņu amatā nomainīja Ēriks Baranovskis, kurš pārbaudes lietu izbeidza.

I.Bičkovičs 1992.gadā par pilsonības iegūšanas pamatu minējis savas vecmāmiņas pilsonību — viņa bijusi poliete, kas brīvvalsts laikā strādājusi par kalponi pie saimnieka Latvijā, bet Latvijas pilsonību nebija ieguvusi. Tad I.Bičkoviča māte Stefānija vērsās tiesā, lūdzot mainīt savu tēvu no poļu pilsoņa uz Latvijas saimnieku. Tiesa tam piekrita, un par I.Bičkoviča vectēvu atzina Latvijas pilsoni. 

uz augšu

Guļāns norāda uz politisku interesi par AT priekšsēdētāja amatu

AT priekšsēdētājs Andris Guļāns diskusijas par savu iespējamo nākamo sekotāju komentēja, sakot, ka jaunā "priekšsēdētāja kandidatūras apspriešanu un izvērtēšanu cenšas kontrolēt un vadīt ne tik daudz leģitīmas institūcijas, bet ietekmīgas personas.”

Bijušais AT priekšsēdētājs atzina, ka, izvērtējot viņa darbību AT priekšsēdētāja amatā saistībā ar disciplinārlietu ierosināšanu, tiesnešu vai citu amatpersonu izvirzīšanu amatam, viņa publiskos izteikumus un darbību saistībā ar grāmatu "Tiesāšanās kā ķēķis" un reakciju uz to, "ir pamats secināt, ka tas radījis nepatiku un neapmierinātību atsevišķu personu vidū, kas ietekmē vai cenšas ietekmēt politiskos procesus valstī".

uz augšu

Balsojums

Bičkoviča kandidatūra tika izvirzīta 2008.gada 9.maijā, kad AT tiesnešu plēnumā viņš balsojumā guva vairākuma atbalstu. 2008.gada 5.jūnijā Saeimā notika aizklāts balsojums ar vēlēšanu zīmēm.

Dažas partijas atklāja savu nostāju medijiem. Par labu I.Bičkovičam teicās balsojusi ZZS, TP, SC. Savukārt TB/LNNK un LPP/LC bija brīvais balsojums. JL paziņoja, ka neatbalstīs Bičkoviča kandidatūru. Visticamāk, pret viņa ievēlēšanu balsoja Pilsoniskā savienība, kuras pārstāves piedalījās debatēs, apšaubot viņa piemērotību amatam. I.Čepāne aicināja Bičkoviču apsvērt iespēju publiskot tiesas spriedumu par pilsonības piešķiršanu viņa mātei. Bičkovičs noraidīja Čepānes aicinājumu, sakot, ka „tās ir pietiekami intīmas un ģimeniskas lietas, un man ir jārespektē mirušie tuvinieki.” Pret Bičkoviču debatēs izteicās arī Jakovs Pliners no PCTVL sakot, ka „pat, ja desmitā daļa no šīm baumām atbilst patiesībai, viņš nevar būt brīvs savos spriedumos.”

uz augšu

AT priekšsēdētājs virza ģenerālprokurora amata kandidātus

Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ pastiprināta uzmanība pievērsta AT priekšsēdētāja amatam, ir saistīta ar viņa pienākumu nominēt nākamo ģenerālprokurora amata kandidātu Saeimai apstiprināšanai. Tādēļ kādas partijas pārlieka aizstāvība I.Bičkoviča kandidatūrai tika uzlūkota ar lielām aizdomām un vēlmi ietekmēt arī nākamā ģenerālprokurora izvirzīšanas procesu.

I.Bičkovičs ģenerālprokurora amatam nosauca J.Maizīti, kurš Saeimā netika apstiprināts, par spīti politiķu solījumiem par viņu balsot.

Lai arī sabiedrībā bija liels sašutums par Saeimas balsojumu un sabiedrisks spiediens šim amatam atkārtoti virzīt J.Maizīti, AT priekšsēdētājs I.Bičkovičs pēc Saeimas negatīvā balsojuma par Maizīti divus mēnešu iepauzēja, skaidri nesakot, kad varētu izvirzīt nākamo kandidātu. Vēlāk jau daudz klusākā procesā viņš šim amatam izvirzīja Ēriku Kalmeieru, kuru Saeima apstiprināja 2010.gada jūlijā.

Jāņa Maizīša noraidīšana ģenerālprokurora amatam 2010.gada aprīlī
Ērika Kalmeiera ievēlēšana ģenerālprokurora amatā
Māra Vīganta neievēlēšana par Augstākās tiesas tiesnesi 2009.gadā

Resursi internetā:

2008.gada 5.jūnija Saeimas sēdes, kurā I.Bičkovičs tika ievēlēts AT priekšsēdētāja amatā, stenogramma
Vai Bičkovičs raidījumā meloja? LTV raidījuma „Kas notiek Latvijā?” veiktā analīze par I.Bičkoviča pilsonības lietu

Avoti: LETA, TV3 “Nekā personīga”, Diena, „Kas notiek Latvijā?”, Augstākā tiesa.

Atpakaļ uz sarakstu

Lūdzu, autorizējies!

Lai balsotu, lūdzu, autorizējies ar savu sociālo tīklu profilu! Tavi personas dati nebūs pieejami trešajām pusēm!