Jaunumi

Mai 05 2017

SAEIMAS DEPUTĀTU TENDENCE STEIDZAMĀM PROBLĒMĀM PIEDĀVĀT SASTEIGTUS RISINĀJUMUS LIEK APŠAUBĪT TO KVALITĀTI

Domnīca PROVIDUS un Sabiedrība par atklātību - Delna novērojušas šķietamu Saeimas nespēju paredzēt un risināt vidēja un ilgtermiņa likumdošanas izaicinājumus. Tendence novērota 2017.gada martā, sekojot, kā tika pieņemti grozījumi Nacionālās drošības likumā, februārī - KNAB amatpersonu izdienas pensiju likuma grozījumi, un 2016.gada oktobrī - Invaliditātes likuma grozījumi.

Deputāti, reaģējot uz pēkšņām akūtām problēmām, cenšas steidzamības kārtā virzīt likumprojektus, kas ne vienmēr ir kvalitatīvi sagatavoti. Likumprojektu straujā virzīšana tiek pamatota ar vēlmi izvairīties no būtiskām negatīvām sekām. Piemēram, grozījumi Nacionālās drošības likumā tika pamatoti ar nepieciešamību noteikt valsts rīcību gadījumā, ja “nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrībās ietekmi gūst persona, kuras darbība varētu būt vērsta pret Latvijas Republiku, kā arī pret Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas interesēm”. Šo grozījumu, kas paredz izmaiņas regulējumā saistībā ar ietekmes iegūšanu nacionālai drošībai svarīgās komercsabiedrībās un kritisko infrastruktūru, pieņemšanas gaita liek organizācijām bažīties, vai panākts optimālākais iespējamais risinājums.

Nacionālās drošības likuma grozījumi tika atbalstīti pirmajā lasījumā, taču uz otro lasījumu likumprojektam tika iesniegtie 65 priekšlikumi, kā rezultātā Saeimā izskanēja arī aizdomas par projekta zemo kvalitāti. Neskatoties uz to, ka daļa deputātu balsojumā atturējās un kritizēja pieņemšanas kārtību, likumprojekts guva atbalstu un tika pieņemts. Vairāki deputāti izteica nožēlu, ka jautājums nav sakārtots jau sen – “pirms 10, 15 vai 20 gadiem“. Saeimai pašai šķietami mēdz pietrūkt iekšējās kapacitātes, lai šādas problēmas prognozētu laicīgi un novērstu parastā likumdošanas procedūras ceļā. Tāpat PROVIDUS un Delna identificējušas tendenci, kad izpildvara, iespējams, apzināti cenšas nostādīt deputātus apstākļos, kur lēmumi jāpieņem strauji, piemēram, pārspīlējot likumprojektu sasaisti ar valsts budžeta projektu. 

Monitorings 2017.gada martā aptvēra 39 likumprojektu izskatīšanu un 1 amatpersonas iecelšanu (skat. pielikumu marta monitoringa ziņojuma beigās).

Viss marta monitoringa ziņojuma teksts.

Projekta Saeimas monitoringa metodoloģija.

 

Saeimas monitorings tiek veikts projekta „Valsts sagrābšanas pazīmju analīze: Latvijas gadījums” ietvaros, sekojot likumdošanas iniciatīvām un amatpersonu iecelšanas procesam Saeimā. Projektu daļēji finansiāli atbalsta fonds Atvērtās sabiedrības institūts (Foundation Open Society Institute) sadarbībā ar Atvērtās sabiedrības fondu (Open Society Foundations) Think Tank Fund un Sabiedrības integrācijas fondu. 

 

Pēdējās izmaiņas veiktas 05.05.2017

Atpakaļ uz sarakstu

Pievienot komentāru

  • Facebook
  • Twitter
  • Draugiem.lv

Lūdzu, autorizējies!

Lai balsotu, lūdzu, autorizējies ar savu sociālo tīklu profilu! Tavi personas dati nebūs pieejami trešajām pusēm!