Kandidātu arhīvs

Arvīds Ulme
Medijos:

Iespējams, bijis Latvijas PSR Valsts drošības komitejas aģents

Sākot no 1998.gada pirms katrām Saeimas vēlēšanām, atsaucoties uz Totalitārisma seku dokumentēšanas centra (TSDC) informāciju, publiski izskanējis, ka Arvīds Ulme varētu būt sadarbojies ar LPSR Valsts drošības komiteju (VDK) kā šī dienesta aģents.

2002.gadā A.Ulme pauda, ka negrasās vērsties tiesā, lai pierādītu, ka nav bijis PSRS VDK aģents. "Man tagad būs jāpierāda, ka es neesmu ēzelis, tas ir apvainojoši. Es desmitiem gadu esmu bijis cīņā pret PSRS režīmu," pauda A.Ulme. Viņš uzsvēra, ka “pat zirgam ir skaidrs, ka VDK nevarēja un neatstāja tā saucamajos čekas maisos īstos aģentus”. A.Ulme norādīja, ka jau vairākus gadus pirms Latvijas Tautas frontes esot darbojies Vides aizsardzības klubā, kas rīkoja dažādas padomju laikam nepatīkamas akcijas.

2003.gada janvārī mediji vēstīja, ka A.Ulmes sadarbības fakts ar VDK tiesas ceļā nav konstatēts, jo nav ierosināta pārbaudes lieta. 2003.gada februārī Reabilitācijas un specdienestu lietu prokuratūra ierosinājusi pārbaudes lietu par A.Ulmes iespējamo sadarbību ar bijušo VDK. 2003.gada oktobrī Reabilitācijas un specdienestu lietu prokuratūras prokurors Vilhelms Sausiņš izbeidzis pārbaudes lietu par A.Ulmes iespējamo sadarbību ar VDK, jo deputāts esot atzinis savu sadarbību ar šo organizāciju.

A.Ulme šādu atzīšanos publiski kategoriski noliedza, bet iesniegumā prokuratūrai minējis, ka bieži izsaukts uz čeku, kur pratināts, nevis brīvprātīgi gājis sadarboties. Lieta izbeigta, pamatojoties uz 1994.gadā Saeimā pieņemto likumu par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personas sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu. Likuma 14.pants paredz - ja pārbaudāmā persona atzīst sadarbības faktu un lūdz lietu izbeigt, prokuratūra lietu slēdz.

A.Ulme pauda sašutumu par prokuratūras lēmumu izbeigt pārbaudes lietu par viņa iespējamo sadarbību ar VDK, jo neuzskata, ka viņš pats būtu atzinis sadarbības faktu.

A.Ulme atzina, ka lūgums prokuratūrai tiešām pamatots ar minēto pantu. Politiķim gan neesot patikusi minētā atsauce uz konkrēto likuma pantu, taču to esot ieteicis ierakstīt viņa brālis Juris Putriņš "pēc konsultācijām ar saviem juristiem".

Avoti:
Aģentūras LETA Personu arhīvs
Līcīte M., Ulme negrasās tiesā pierādīt, ka nav sadarbojies ar VDK, LETA, 08.08.2002
Līcīte M., Ulme vēlas Ūdres un Repšes palīdzību, lai atspēkotu pārmetumus par sadarbību ar VDK, LETA, 20.10.2003
Līcīte M., Ulme pats radījis divdomīgu situāciju saistībā ar "čekas lietu", uzskata Kusiņš, LETA, 14.10.2003
Kozule E., Septiņi 10.Saeimas deputātu kandidāti, iespējams, bijuši VDK aģenti; pieci nedrīkst kandidēt, LETA, 10.08.2010
Kozule E., Vilemsons M., Četri deputātu kandidāti, iespējams, bija Latvijas PSR Valsts drošības komitejas aģenti, LETA,19.08.2011
Leijējs A., Četri deputātu amata kandidāti varētu būt sadarbojušies ar VDK, LETA, 14.08.2014 

Parakstījis aicinājumu "repatriēt okupantus"

2003.gada jūnijā A. Ulme pievienojās Latvijas Nacionālās frontes aicinājumam valsts augstākajām amatpersonām panākt, lai ārvalstis "nekavējoties sāktu Latvijas dekolonizāciju - civilizētu okupantu repatriāciju uz etnisko dzimteni". Pats A.Ulme publiski noliedza savu vēlmi "repatriēt okupantus", tomēr piekrita, ka ir parakstījis prasību atzīt Latvijas okupāciju. Nacionālās frontes aktīviste Liene Apine atzina, ka paziņojumā, kuru parakstījis A.Ulme, pieprasīts gan atzīt Latvijas okupāciju, gan arī repatriēt okupantus.

Avoti:
Pūpols A., Deputāts Ulme parakstījis aicinājumu "repatriēt okupantus", LETA, 27.06.2003

Kandidāta ziedojumi partijām

Avots: KNAB, partiju finanšu datu bāze

Pēdējās izmaiņas veiktas 15.12.2014

Lūdzu, autorizējies!

Lai balsotu, lūdzu, autorizējies ar savu sociālo tīklu profilu! Tavi personas dati nebūs pieejami trešajām pusēm!