Valsts sagrābšana

Apr 11 2017

VALSTS KAPITĀLSABIEDRĪBU PĀRVALDES UZLABOŠANĀ VĒL DAUDZ DARĀMĀ

2017.gada 7.aprīlī Baltijas korporatīvās pārvaldības institūta (BKPI) telpās norisinājās publiska diskusija par 2015.gadā uzsāktās valsts kapitālsabiedrību pārvaldības reformas gaitu. Diskusiju organizēja Sabiedrība par atklātību – Delna sadarbībā ar domnīcu PROVIDUS un BKPI.


Paneļdiskusijā reformas gaitu novērtēja Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Tavars (ZZS), Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks, AS Latvenergo Padomes priekšsēdētājs Andris Ozoliņš, BKPI vadītājs Latvijā Andris Grafs. Diskusiju vadīja Delnas direktors Jānis Volberts. PROVIDUS pētnieks Valts Kalniņš prezentēja Līgas Stafeckas ziņojumu “Valsts kapitālsabiedrību pārvalības reformas pirmais izvērtējums: sākums gudrai vērtības audzēšanai”. Ziņojumā analizēta kandidātu atlase un iecelšana valsts kapitālsabiedrību valdēs un padomēs, atklātības prasību ievērošana, mērķu nospraušana un rezultātu izvērtēšana, kā arī Pārresoru koordinācijas centra, kā galvenās koordinācijas institūcijas, loma.


Diskusijā no ekspertiem izskanēja viedoklis, ka panākts milzīgs progress kapitālsabiedrību profesionalitātes veicināšanai un politizācijas mazināšanai, īpaši tāpēc, ka situācija ilgstoši bija ļoti nelabvēlīga, taču vēl ir daudz darāmā, lai situāciju sakārtotu. Tika akcentēta joprojām pastāvoša kapitālsabiedrību darba atklātības problēma. Piemēram, dažas ministrijas joprojām nepublicē pilnvērtīgu informāciju par kapitālsabiedrībām, bet ieliek tikai nosaukumu un interneta adresi.
Attiecībā uz kapitālsabiedrību padomēm panelisti ieteica veidot tādas padomes, kuru profesionalitātei un uzticamībai nebūtu šaubu. Jau ir ieviesti atlases kritēriji un tādējādi panākts milzīgs progress profesionalitātes veicināšanai un politizācijas mazināšanai. Izaicinājums, kas palicis - kā atrast līdzsvaru starp cilvēkiem ar valsts pārvaldes un biznesa pieredzi.


Edgars Tavars uzsvēra nepieciešamību skaidrot sabiedrībai kapitālsabiedrību dažādās formas. Piemēram, to, ka ir valsts kapitālsabiedrības un privātas kapitālsabiedrības, tādas kā “airbaltic”, par kurām ministrijām nebūtu jāsniedz viedoklis. Viņš norādīja, ka nepieciešams stiprināt kapitālsabiedrību komunikāciju ar sabiedrību. Pēteris Vilks pauda līdzīgu pozīciju, sakot, ka Lattelecom un Airbaltic ir privātas kapitālsabiedrības ar skaidriem komerciālajiem mērķiem un to padomēm būtu jāskaidro sabiedrībai, kā noteikts kompāniju atalgojums. Arī Andris Grafs pauda pārliecību, ka jāmazina ministriju operacionālā kontrole pār kapitālsabiedrībām.


Valts Kalniņš novērtēja PKC darbību kā ļoti aktīvu, veidojot standartus, vadlīnijas, strādājot ar informāciju, kas rada profesionālu, labu ietvaru kapitālsabiedrību darbībai. Pētnieks uzsvēra, ka nav pamata apšaubīt PKC profesionalitāti, taču bažas rodas par to, cik pilnvērtīga ir šīs koordinācijas institūcijas kapacitāte un spēja visās jomās izvērtēt visas kapitālsabiedrības (jo jāizvērtē visas stratēģijas) un vai nevajag stiprināt iestādes kapacitāti.


Pēteris Vilks skaidroja, ka izveidoti kritēriji un punktu skaitīšanas sistēma valžu un padomju locekļu kandidātu atlasei, arī atalgojuma regulējums izstrādāts precīzi. Taču viņš uzsvēra, ka algojuma komponentei jābūt samērā konkurētspējīgai ar privāto sektoru, paskaidrojot, ka atalgojumā ir gan fiksētā daļa (85%), gan mainīgā daļa (15%). Tāpat Pēteris Vilks stāstīja, ka PKC bijušas intensīvas sarunas ar OECD, jo kapitālsabiedrību pārvaldība bijis Latvijai būtisks priekšnoteikums. Rrūpīgi ticis izvērtēts process un secināts, ka Latvija izpildījusi saistības.

Andris Grafs vērsa uzmanību, ka laba pārvaldība nav tikai normatīvie akti, bet arī ikdienas prakse. Tāpēc svarīgs arī atbildību sadalījums – kurš par ko atbild. Viņš strikti iebilda, ka ministriju pārstāvji piedalās kapitālsabiedrību padomju sēdēs.


Pasākums tika organizēts projekta “Valsts sagrābšanas pazīmju analīze: Latvijas gadījums” ietvaros. Projektu daļēji finansiāli atbalsta fonds Atvērtās sabiedrības institūts (Foundation Open Society Institute) sadarbībā ar Atvērtās sabiedrības fondu (Open Society Foundations) Think Tank Fund un Sabiedrības integrācijas fonds. 

Pēdējās izmaiņas veiktas 11.07.2017

Atpakaļ uz sarakstu

Lūdzu, autorizējies!

Lai balsotu, lūdzu, autorizējies ar savu sociālo tīklu profilu! Tavi personas dati nebūs pieejami trešajām pusēm!