Valsts sagrābšana

Mar 02 2017

Saeimas darbs janvārī: pārpratums, lemjot par FKTK finansējumu, un problēmas atrast finansējumu pēc budžeta līdzekļu novirzīšanas “deputātu kvotās”

2017.gada janvārī domnīca PROVIDUS un Sabiedrība par atklātību – Delna, turpinot Saeimas monitoringu, novēroja iespējamas valsts sagrābšanas pazīmes Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izskatīšanā. 

Lemjot par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) finansējuma nodrošināšanu, Saeimas komisijas sēdē deputāti saņēma Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) iebildumus, pieņēma kompromisa redakciju, kas šķita labvēlīgāka tikai vienai daļai tirgus dalībnieku. Tomēr bija deputāti, kuri bažījās par tāda risinājuma samērīgumu un iespējamiem iebildumiem no attiecīgās nozares asociācijas. Rezultātā bez pilnīgas izpratnes tika pieņemta redakcija ar atrunu, ka diskusiju var nākties turpināt pirms trešā lasījuma.

Otra problēma, ko pētnieks aktualizējis, sekojot Saeimas darbam pēc budžeta pieņemšanas, saistīta ar budžeta veidošanas principiem. Opozīcijas deputāti pauduši bažas par to, ka izpildvaras pieprasījumi pēc finanšu līdzekļu apropriāciju pārdales bieži notiekot drīz pēc jaunā budžeta pieņemšanas un liecinot par iepriekš budžetā apzināti iestrādātām pārmērīgām summām, ko pārcelt uz nākamo gadu, lai kompensētu deputātu „kvotu” tēriņu izraisītos iztrūkumus. 

Deputāte Inguna Sudraba (No sirds Latvijai) saistību ar “deputātu kvotām” skaidroja ar piemēru par 16 miljonu eiro pārdalīšanu Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvniecībai un iekārtošanas turpināšanai: “(..) vairāk nekā 20 miljoni šogad valsts nekustamo īpašumu projektos, kas bija paredzēti gan Rīgas pils tālākai rekonstrukcijai, gan Jaunā Rīgas teātra būvēšanai un rekonstrukcijai, netiek iztērēti, tie tiek tērēti šogad... faktiski fiziski jau netiks iztērēti, jo Stradiņa slimnīca jau nav gatava apmaksāt šodien rēķinus par 1.korpusa aprīkošanu. Tie konkursi tikai nākamgad beigsies. Patiesais stāsts ir tāds, ka vispirms ieguldīs Stradiņa slimnīcas pamatkapitālā, lai turpinātu tērēt šo naudu nākamgad, kad reālie rēķini parādīsies. Tas ir augstākā mērā cinisms. Lai būtu nauda, miljoni, ko dalīt deputātu kvotās... nākamie būs nākamajā priekšlikumā. Šie 16 miljoni ir tieši ar šādu mērķi - lai 2017.gadā šī kvotu vieta atbrīvotos.”

Janvāra mēnesī monitorings aptvēra 36 likumprojektu izskatīšanu un 5 amatpersonu iecelšanu. PROVIDUS un Delna vērš uzmanību, ka pilnvērtīgai Saeimas darba iepazīšanai, svarīgi dzirdēt diskusijas parlamenta komisijās, kuru sēžu ieraksti šobrīd nav brīvi pieejami sabiedrībai. Aicinām parakstīties portālā „Manabalss.lv” par priekšlikumu publiskot Saeimas komisiju audio ierakstus.

Viss janvāra monitoringa teksts.

Projekta “Valsts sagrābšanas pazīmju analīze: Latvijas gadījums”  metodoloģija

Saeimas monitorings tiek veikts projekta „Valsts sagrābšanas pazīmju analīze: Latvijas gadījums” ietvaros, sekojot likumdošanas iniciatīvām un amatpersonu iecelšanas procesam Saeimā. Projektu daļēji finansiāli atbalsta fonds Atvērtās sabiedrības institūts (Foundation Open Society Institute) sadarbībā ar Atvērtās sabiedrības fondu (Open Society Foundations) Think Tank Fund un Sabiedrības integrācijas fondu. 

Vairāk informācijas: Olafs Grigus, pētnieks, domnīca PROVIDUS, 29139685, olafs.grigus@providus.lv

 

 

Pēdējās izmaiņas veiktas 02.03.2017

Atpakaļ uz sarakstu

Lūdzu, autorizējies!

Lai balsotu, lūdzu, autorizējies ar savu sociālo tīklu profilu! Tavi personas dati nebūs pieejami trešajām pusēm!