Valsts sagrābšana

Jūn 20 2017

Nora Vanaga: nekrīzes apstākļos grūti pieņemt drošības likuma grozījumus

2017.gada martā Saeima steidzamības kārtā virzīja grozījumus Nacionālās drošības likumā, to pamatojot ar vēlmi izvairīties no būtiskām negatīvām sekām. Grozījumi paredz valsts rīcību gadījumā, ja “nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrībās ietekmi gūst persona, kuras darbība varētu būt vērsta pret Latvijas Republiku, kā arī pret Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas interesēm”.

Uz otro lasījumu likumprojektam tika iesniegti 65 priekšlikumi, vairāki deputāti izteica nožēlu, ka jautājums nav sakārtots jau sen – “pirms 10, 15 vai 20 gadiem“. Neskatoties uz to, ka daļa deputātu balsojumā atturējās un kritizēja pieņemšanas kārtību, likumprojekts tika pieņemts.

Sabiedrība par atklātību - Delna un domnīca PROVIDUS arī iepriekš novērojušas, ka Saeimas deputātiem ir tendence, reaģējot uz pēkšņām akūtām problēmām, censties steidzamības kārtā virzīt likumprojektus, kas ne vienmēr ir kvalitatīvi sagatavoti. 

Grozījumu pieņemšanas gaitu skaidro Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošā pētniece Dr. sc. pol. Nora Vanaga. 

Nora Vanaga par drošības likumu pieņemšanu kopumā:  

"Likumprojekti, kuri ir sensitīvi un strīdīgi, tad, protams, nekrīzes apstākļos un, ja tas nav politiskās darba kārtības prioritātes augšgalā, viņus pieņemt ir praktiski neiespējami."

 

 

Video tapis projektā „Valsts sagrābšanas pazīmju analīze: Latvijas gadījums”. Projektu daļēji finansiāli atbalsta fonds Atvērtās sabiedrības institūts (Foundation Open Society Institute) sadarbībā ar Atvērtās sabiedrības fondu (Open Society Foundations) Think Tank Fund un Sabiedrības integrācijas fondu.

Par video saturu atbild biedrība "Sabiedrība par atklātību - Delna".

Pēdējās izmaiņas veiktas 21.07.2017

Atpakaļ uz sarakstu

Lūdzu, autorizējies!

Lai balsotu, lūdzu, autorizējies ar savu sociālo tīklu profilu! Tavi personas dati nebūs pieejami trešajām pusēm!