Partijas

Apvienību „Zaļo un Zemnieku savienība” (ZZS) veido divas partijas: Latvijas Zemnieku savienība un Latvijas Zaļā partija, kurām gan 9.Saeimā, gan arī 10.Saeimas un 11.Saeimas vēlēšanās pievienojās reģionālās partijas „Latvijai un Ventspilij” un Liepājas partija.
ZZS frakcija 11. Saeimā sastāv no 13 deputātiem, frakcijas vadītājs ir Augusts Brigmanis. ZZS Saeimā līdz 2014.gada janvārim strādāja opozīcijā. V.Dombrovskim (V) atkāpjoties no amata pēc Zolitūdes traģēdijas, ZZS tika uzaicināti veidot jaunu valdību ar L.Straujumu (V) premjeres amatā.

APVIENĪBAS ZZS VADĪBA

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs ir Uldis Augulis (LZS). Zaļo un Zemnieku savienības valdes locekļi: Augusts Brigmanis (CP LZS), Edgars Tavars (LZP), Indriķis Putniņš (CP LZS), Raimonds Vējonis (LZP), Andris Rāviņš (CP LZS) un Viesturs Silenieks (LZP).


 

ZZS SAEIMĀ

11. Saeimā iekļuva 13 ZZS deputāti, kas ir par deviņiem deputātiem mazāk nekā 10. Saeimā. Frakcijas priekšsēdētājs ir Augusts Brigmanis, viņš ir frakcijas vadītājs jau kopš 8.Saeimas laikiem.

ZZS 11. Saeimā līdz 2014.gada janvārim darbojas opozīcijā, bet pēc traģiskajiem notikumiem Zolitūdē, kad atkāpās V.Dombrovska vadītā valdība, partija tika uzaicināta veidot jauno valdību ar L.Straujumu premjeres amatā (valdības sastāvs apstiprināts 2014.gada 22.janvārī). Partiju apvienības pārstāves - deputāte Aija Barča vada Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju, bet Dana Reizniece-Ozola vada Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju.

10. Saeimā ZZS pārstāvēja 22 deputāti. Šīs Saeimas laikā frakciju atstāja Armands Krauze, kurš mandātu nolika pēc paša vēlēšanās uzreiz pēc ievēlēšanas. Andris Bērziņš nolika mandātu, jo viņš tika ievēlēts par Valsts prezidentu. Mandātu 2011.gada augustā nolika arī Gundars Daudze, kurš kļuva par jaunievēlētā Valsts prezidenta kancelejas vadītāju.

10. Saeimā ZZS deputāti vadīja četras komisijas: Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju (Vitauts Staņa), Sociālo un darba lietu komisiju (Aija Barča), Pieprasījumu komisiju (Augusts Brigmanis) un Publisko izdevumu un revīzijas komisiju (Andris Bērziņš (Zemgale)).

9.Saeimas vēlēšanās ZZS ieguva 18 deputātu vietas.

Balsojumu bloķēšana sadarbībā ar Saskaņas centru

Neskatoties uz to, ka ZZS 10.Saeimas laikā bija valdībā, tā daudzos balsojumos sadarbojās ar opozīcijā esošo Saskaņas centru un bloķēja konkrētus balsojumu Saeimā. TV3 raidījums "Nekā Personīga" aplēsis, ka ZZS kopā ar SC balsojis atšķirīgi no saviem koalīcijas parteriem Vienotības vairāk nekā 50 reizes.  ZZS, balsojot kopā ar SC, nodrošināja balsu vairākumu, lai apturētu vai traucētu īstenot tādus projektus kā grozījumi Krimināllikumā, kas paredzētu kriminālsodu partijām par finanšu pārkāpumiem, grozījumus Saeimas Kārtības rullī, kas paredzēja padarīt atklātākas amatpersonu vēlēšanas.

ZZS un SC kopīgi noraidījuši arī virkni V.Dombrovska valdības priekšlikumu, piemēram, grozījumus Darba likumā, likumā "Par nodokļiem un nodevām" un Valsts fondēto pensiju likumā. Saeimas komisiju līmenī ilgi aizkavēti Komerclikuma grozījumi, kas liek atklāt patiesos labuma guvējus no ofšoru rīcībā esošajiem īpašumiem. Raidījums "Nekā Personīga" secināja, ka SC un ZZS kopīgajos balsojumos dažkārt domas ir sakritušas arī tā dēvētajā nacionālajā jautājumā. Piemēram, Imigrācijas likuma grozījumos saskaņiešiem ar ZZS atbalstu izdevies saglabāt iespēju Krievijas pilsoņiem turpināt izpirkt Latvijas īpašumus, pretī saņemot pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Novērojumi par aizklāto balsojumu rezultātiem liecina, ka tieši ZZS un SC balsis šīs Saeimas laikā noteica gan Tiesībsarga, gan arī Valsts prezidenta vēlēšanu iznākumu

ZZS VALDĪBĀ

Līdz šim ZZS bija pārstāvēta E. Repšes (JL), I.Emša (ZZS), A. Kalvīša (TP), kā arī I. Godmaņa (LPP/LC) un V. Dombrovska (V) valdībā. 11.Saeimā līdz 2014.gada 22.janvārim ZZS bija opozīcijā, bet šobrīd valdībā ir trīs ZZS ministri - U.Augulis, R.Vējonis un J.Dūklavs.

ZZS vadījis Vides ministriju, Zemkopības ministriju un Labklājības ministriju teju deviņus gadus, ilgu laiku arī Izglītības un zinātnes ministrija ir bijusi ZZS pakļautībā. Šobrīd ZZS vada labklājības ministriju, Aizsardzības ministriju un Zemkopības ministriju.

 

A.Kalvīša (TP) valdība

07.11.2006. - 05.12.2007.

I.Godmaņa (LPP/LC)

valdība 20.12.2007.

-20.12.2009.

V.Dombrovska (V) valdība

12.03.2009. - 02.11.2010.

V.Dombrovska valdība (V)

02.11.2010 līdz 10.Saeimas beigām)

V.Dombrovska (V) valdība no

2011.gada 27.oktobra līdz

2013.gada 27.novembrim

L.Straujumas (V)

valdība no 2014.gada 22.janvāra - ……

Izglītības un zinātnes ministrija

Baiba Rivža Tatjana Koķe Tatjana Koķe Rolands Broks opozīcijā  

Labklājības ministrija

Dagnija Saķe, vēlāk Iveta Purne Iveta Purne Uldis Augulis Ilona Jurševska Opozīcijā Uldis Augulis

Zemkopības ministrija

Mārtiņš Roze Mārtiņš Roze Jānis Dūklavs Jānis Dūklavs opozīcijā Jānis Dūklavs

Īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās

Ina Gudele Ina Gudele (līdz 15.05.2008)     opozīcijā  

Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrija (pastāvēja līdz 06.01.2011)

    Dagnija Staķe   opozīcijā  

Vides ministrija

Raimonds Vējonis Raimonds Vējonis Raimonds Vējonis   opozīcijā  

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (kopš 06.01.2011)

      Raimonds Vējonis opozīcijā  

Veselības ministrija

      Juris Bērziņš opozīcijā  

Satiksmes ministrija

      Uldis Augulis opozīcijā  

Aizsardzības ministrija

          Raimonds Vējonis

ZZS PAŠVALDĪBĀS

2009.gada un 2013.gada pašvaldību vēlēšanās ZZS netika ievēlēta Rīgas domē. Atšķirībā no Saeimas vēlēšanām, Rīgas domes  un Eiropas Parlamenta vēlēšanām, apvienību veidojošās partijas mēdz kandidēt atsevišķi. Gan partiju apvienība kopā, gan to veidojošās partijas ir pārstāvētas dažādos Latvijas novados.

ZZS un sadarbības partneri pēc notikušajām 2013.gada 1.jūnija pašvaldību vēlēšanām kopā ieguva priekšsēdētāja vietas 41 pašvaldībā.

Mēra postenis ir Jūrmalas pilsētā (Gatis Truksnis),  Alūksnes novadā (Arturs Dukulis), Krimuldas novadā (Guntars Grīnvalds), Līvānu novadā (Andris Vaivods), Mārupes novadā (Mārtiņš Bojārs) un Riebiņu novadā (Ilmārs Meluškāns).

Priekšsēdētāja amatu LZS ieguvusi Jelgavas pilsētā, Aizputes, Alojas, Amatas, Auces, Balvu, Carnikavas, Ciblas, Dagdas, Dobeles, Garkalnes, Grobiņas, Iecavas, Ilūkstes, Inčukalna, Jaunpiebalgas, Jaunpils, Jēkabpils, Jelgavas, Kandavas, Krāslavas, Limbažu, Naukšēnu, Ozolnieku, Pārgaujas, Priekuļu, Tērvetes un Ventspils novadā.

Liepājas partijas pārstāvis ir Liepājas mērs Uldis Sesks un partijas "Latvijai un Ventspilij" pārstāvis ir Ventspils mērs Aivars Lembergs.

EIROPAS PARLAMENTĀ

2004. un 2009. gada vēlēšanās neviens ZZS kandidāts nav ticis ievēlēts Eiropas Parlamentā, tomēr 2014. gadā partija ieguva vienu mandātu, kas ļāva Ivetai Grigulei iegūt vietu parlamentā.

PARTIJAS KANDIDĀTI. Šajā datu bāzē ir apkopota informācija par 35 partijas saraksta līderiem 12. Saeimas vēlēšanās - pirmajiem 10 Rīgas un Vidzemes reģionā, pirmajiem 5 Kurzemes, Zemgales un Latgales reģionā. 

Pēdējās izmaiņas veiktas 29.01.2015

Atpakaļ uz sarakstu

Lūdzu, autorizējies!

Lai balsotu, lūdzu, autorizējies ar savu sociālo tīklu profilu! Tavi personas dati nebūs pieejami trešajām pusēm!