Partijas

2011. gada 6. augustā, apvienojoties partijām Jaunais laiks (JL), Pilsoniskā savienība (PS) un Sabiedrība citai politikai (SCP), tika dibināta partija Vienotība (V).


11.Saeimā partiju pārstāv 20 deputāti, tās frakcijas vadītājs ir Dzintars Zaķis. Vienotība ir viena no valdību veidojošām partijām,  tās pārstāve Laimdota Straujuma ir vada valdību kopš 2014.gada janvāra.

PARTIJAS VADĪBA

Partijas priekšsēdētāja ir Solvita Āboltiņa. Partijas valdes locekļi ir Valdis Dombrovskis, Jānis Reirs, Olafs Pulks, Ilze Viņkele, Kārlis Šadurskis, Lolita Čigāne, Aleksejs Loskutovs, Andrejs Judins, Artis Pabriks, Edvards Smiltēns, Karīna Korna, Ina Druviete, Inga Priede, Inese Vaidere. Ģenerālsekretārs ir Artis Kampars.

PARTIJAS DARBS SAEIMĀ

11. Saeimā ievēlēti 20 Vienotības deputāti.  Vienotības frakcija ir otra lielākā frakcija Saeimā uzreiz aiz Saskaņas centra. Vienotības frakcijas priekšsēdētājs ir Dzintars Zaķis, kurš frakciju vadījis arī iepriekš, 10. Saeimā. Partijas vadītāja Solvita Āboltiņa ir Saeimas priekšsēdētāja, viņa šo amatu ieņēma arī 10. Saeimā.

Vienotības deputāti Saeimā vada četras komisijas:
• Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju (Jānis Reirs)
• Juridisko komisiju (Ilma Čepāne)
• Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju (Ainars Latkovskis)
• Ārlietu komisiju (Ojārs Ēriks Kalniņš)

10. Saeimā Vienotība bija pārstāvēta ar 33 deputātiem. Vienotība 10. Saeimā veidoja valdību kopā ar ZZS.

Saeimā Vienotība kā frakcija pastāv kopš 2010.gada 2.novembra. Iepriekšējā Saeimas sasaukumā visas trīs partijas (Jaunais laiks, Sabiedrība citai politikai un Pilsoniskā savienība) strādāja atsevišķi.

PARTIJA „JAUNAIS LAIKS”

Šobrīd partija ir likvidēta, jo tā apvienojās ar partijām Pilsoniskā savienība un Sabiedrība citai politikai. Taču Jaunais laiks Saeimā strādājis jau pirms apvienošanās Vienotībā. 9.Saeimas vēlēšanās Jaunais laiks ieguva 18 deputātu vietas. Partija līdz pat 2009.gada martam atradās Saeimā opozīcijā.

PARTIJA „PILSONISKĀ SAVIENĪBA”

Šobrīd partija ir likvidēta, jo tā apvienojās ar partijām Jaunais laiks un Sabiedrība citai politikai. Pilsoniskā savienība izveidojās 9.Saeimas laikā, tās kodolu veidoja vairāki no Jaunā laika un TB/LNNK aizgājušie deputāti un biedri. 9.Saeimā tika izveidota frakcija, ko vadīja Anna Seile.

PARTIJA „SABIEDRĪBA CITAI POLITIKAI”

Šobrīd partija ir likvidēta, jo tā apvienojās ar partijām Pilsoniskā savienība un Jaunais laiks. Partiju 9.Saeimā pārstāvēja trīs deputāti, kuri visi Saeimā tika ievēlēti no Tautas partijas: A.Štokenbergs, A.Pabriks un Dz.Ābiķis. Minimālais nepieciešamais deputātu skaits, lai izveidotu frakciju Saeimā, ir pieci deputāti, tādēļ SCP 9. Saeimā frakciju neizveidoja un visi minētie deputāti darbojās kā pie frakcijām nepiederošie deputāti.

PARTIJAS DARBS VALDĪBĀ

11. Saeimā Vienotība strādā koalīcijā. Līdz 2013.gada 27.novembrim valdību ar V.Dombrovski priekšgalā veidoja Vienotība, Reformu partija (RP), Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK un seši neatkarīgie deputāti, kuri 2011. gada oktobrī atšķēlās no RP. Pēc 2013.gada novembra traģiskajiem notikumiem Zolitūdē V.Dombrovskis atkāpās no Ministru prezidenta amata. Vienotība kopā ar Nacionālo apvienību-VL-TB/LNNK, RP, ZZS un sešiem neatkarīgiem deputātiem kopš 2014.gada 22.janvāra veido jauno Ministru kabinetu, kura vadītāja ir L.Straujuma.

Valdības vadītāja ir Vienotības pārstāve Laimdota Straujuma. Vienotības atbildībā ir Finanšu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija un Veselības ministrija, kā politiskā atbildība par Satiksmes ministriju (SM), jo satiksmes ministrs Anrijs Matīss (bijušais ministrs Aivis Ronis) ir bezpartejisks un vēlēšanās nekandidēja. Vienotība atbildību par SM dala ar sešiem no Reformu partijas aizgājušajiem deputātiem jeb Olšteina sešinieku.

Vienotība valdību veidoja arī 10. Saeimā, kad ministru prezidenta Valda Dombrovska vadībā strādāja kopā ar Zaļo un Zemnieku savienību. Vienotība vadīja aizsardzības, ārlietu, ekonomikas, finanšu, iekšlietu, tieslietu un kultūras jomas.

Šobrīd Vienotībā ietilpstošais „Jaunais laiks” valdībā darbojās arī 9. Saeimas laikā, sākot no 2009. gada marta. A. Kalvīša un I. Godmaņa valdību laikā JL bija opozīcijā.

Vienotību veidojošās partijas valdībā

 

A. Kalvīša (TP)

valdība 07.11.2006

.-05.12.2007

I. Godmaņa (LPP/LC) 

valdība 20.12.2007.-

20.12.2009.

V. Dombrovska (JL) valdība 12.03.2009. 

– 02.11.2010 

V. Dombrovska

valdība (V) 02.11.2010 – līdz 10. Saeimas beigām

V. Dombrovska

valdība (V) no 2011. gada 25. oktobra līdz 2014.gada 21.janvāra)

L.Straujumas valdība (V) no 2014.gada 22.janvāra līdz …

Aizsardzības ministrija

opozīcijā opozīcijā Imants Viesturs Lieģis (PS) Artis Pabriks Artis Pabriks  

Ārlietu ministrija

opozīcijā opozīcijā   Ģirts Valdis Kristovskis    

Ekonomikas ministrija

opozīcijā opozīcijā Artis Kampars (JL) Artis Kampars     

Finanšu ministrija

opozīcijā opozīcijā Einars Repše (JL) Andris Vilks Andris Vilks Andris Vilks

Labklājības ministrija 

opozīcijā opozīcijā     Ilze Viņķele  

Zemkopības ministrija

opozīcijā opozīcijā     Laimdota Straujuma  

Veselības ministrija

opozīcijā opozīcijā     Ingrīda Circene Ingrīda Circene

Iekšlietu ministrija

opozīcijā opozīcijā Linda Mūrniece (JL) Linda Mūrniece (līdz 06.06.2011)    

Kultūras ministrija

opozīcijā opozīcijā Ints Dālderis (JL) Sarmīte Ēlerte    

Tieslietu ministrija

opozīcijā opozīcijā Imants Viesturs Lieģis (PS) (pienākumu izpildītājs 20.04.10.-03.11.10.) Aigars Štokenbergs    

Izglītības un zinātnes ministrija

opozīcijā opozīcijā       Ina Druviete

PAŠVALDĪBĀS

2009.gada pašvaldību vēlēšanās Vienotība kā politisko partiju apvienība nestartēja. 2013.gada vēlēšanās Vienotība startēja apvienoti.

Lielākajās Latvijas pašvaldībās Vienotības deputātu saraksti neguva lielu popularitāti. Arī Rīgas domē no 60 deputātu vietām Vienotības deputātiem ir tikai 9 vietas, kurās ievēlētie deputāti ir: Sarmīte Ēlerte, Olafs Pulks, Baiba Brigmane, Valdis Gavars, Aigars Pētersons, Uģis Rotbergs, Kārlis Strēlis, Pēteris Vinķelis un Ints Dālderis.

2009.gada pašvaldību vēlēšanas

2009.gadā līdz Vienotības izveidošanai pašvaldību vēlēšanās Vienotību veidojošās partijas startēja atsevišķi. Lai arī JL, PS, SCP bija likvidēti, līdz pat 2013.gada pašvaldības vēlēšanām šo partiju deputāti bija ievēlēti dažādās Latvijas pašvaldībās.

PARTIJA „JAUNAIS LAIKS”

2009.gada pašvaldību vēlēšanās Rīgas domē no JL tika ievēlēti 8 deputāti. Partija darbojās opozīcijā. 2009.gada ievēlētajā Rīgas domē JL un PS deputāti izveidoja Vienotības frakciju bloku, kur strādāja 14 JL un PS deputāti. Kopumā JL bija pārstāvēts 64 novados, 8 no tiem bija novada domju priekšsēdētāji.

PARTIJA „PILSONISKĀ SAVIENĪBA”

Kopumā Pilsoniskā savienība pēc 2009.gada vēlēšanām bija pārstāvēta 33 novadu un pilsētu domēs. Partija tika ievēlēta arī Rīgas domē, kur kopā ar JL deputātiem strādāja arī astoņi no PS ievēlētie deputāti, veidojot frakciju bloku Vienotība.

PARTIJA „SABIEDRĪBA CITAI POLITIKAI”

Par SCP kandidātu Rīgas mēra amatam 2009.gada pašvaldību vēlēšanās īsi pēc pievienošanās partijai 2009.gadā kļuva bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks A.Loskutovs. Partija ieguva 3.83% Rīgas vēlētāju atbalstu un domē netika ievēlēta.

Vienīgā deputāte, kas no SCP saraksta tika ievēlēta 2009.gadā Jūrmalas domē, bija Dzintra Homka, kuru 2010.gada augustā izslēdza no SCP biedru saraksta. SCP valde viņu izslēdza, jo Jūrmalas domē nav pārstāvējusi partijas biedrus, bet drīzāk darbojusies kā neatkarīga deputāte. Dzintra Homka parakstīja pieprasījumu sasaukt ārkārtas sēdi Jūrmalas mēra R.Ražuka atsaukšanai no amata. Jānorāda, ka R.Ražuks pārstāv „Pilsonisko savienību, vienu no partiju apvienības Vienotība partijām.

SCP bija pārstāvēta pēc 2009.gada pašvaldību vēlēšanām šādos novados: Burtnieku, Cēsu, Garkalnes, Ikšķiles, Inčukalna, Ķekavas, Limbažu, Madonas, Olaines, Ropažu, Saulkrastu, Alūksnes, Kokneses, Ventspils, Krustpils, Kandavas, Engures, Kuldīgas, Daugavpils, Auces, Dobeles, Durbes, Olaines, Tukuma, Dagdas, Gulbenes, Talsu.

No SCP saraksta Liepājā tika ievēlēts Stēns Lorencs (Steen Lorenz), SIA Fontaine Ent īpašnieks. Stēns Lorencs nekad nav bijis SCP biedrs, domē viņš izvēlējās  pārstāvēt sevi personīgi.

EIROPAS PARLAMENTĀ

2004.gada vēlēšanās no Vienotību veidojošām partijām Eiropas Parlamentā tika ievēlēti 3 deputāti no Jaunā Laika: Valdis Dombrovskis, Aldis Kušķis un Liene Liepiņa. 2004.gada sasaukumā Eiropas Parlamentā tika ievēlēta arī Inese Vaidere, kura tolaik pārstāvēja TB/LNNK, bet vēlāk pievienojās Pilsoniskajai Savienībai.

2009.gada vēlēšanās no Vienotību veidojošajām partijām Eiropas Parlamentā tika ievēlēti trīs deputāti:  Arturs Krišjānis Kariņš (JL), Sandra Kalniete (PS) un Inese Vaidere (PS). Kopā 2009.gada vēlēšanās no Latvijas Eiropas Parlamentā bija ievēlēti astoņi deputāti, savukārt 2011.gada decembrī viņu pulku papildināja arī Vienotību veidojošās partijas PS pārstāvis Kārlis Šadruskis, kurš 2009.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās bija palicis nākamais aiz svītras. Viņš kļuva par Eiropas Parlamenta devīto deputātu no Latvijas, jo saskaņā ar Lisabonas līgumu un tā ratificēšanu visās dalībvalstīs, mainījās deputātu skaita proporcija starp dažādām Eiropas Savienības dalībvalstīm un Latvijas ieguva vienu papildus deputāta vietu.

2014.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās tika ievēlēti 4 deputāti - Valdis Dombrovskis, Sandra Kalniete, Krišjānis Kariņš un Artis Pabriks, kuri EP pārstāv Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupu.

PARTIJAS KANDIDĀTI. Šajā datu bāzē ir apkopota informācija par 35 partijas saraksta līderiem 12. Saeimas vēlēšanās - pirmajiem 10 Rīgas un Vidzemes reģionā, pirmajiem 5 Kurzemes, Zemgales un Latgales reģionā. 

Pēdējās izmaiņas veiktas 29.01.2015

Atpakaļ uz sarakstu

Lūdzu, autorizējies!

Lai balsotu, lūdzu, autorizējies ar savu sociālo tīklu profilu! Tavi personas dati nebūs pieejami trešajām pusēm!