Romāns Naudiņš
Medijos:

Atteikta pielaide valsts noslēpumam

2014.gada 27.martā R.Naudiņu apstiprināja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā, un četrarpus mēnešus vēlāk, izmantojot visu pārbaudei pieļaujamo laiku, Satversmes aizsardzības birojs (SAB) nolēma liegt viņam pielaidi valsts noslēpumam. SAB lēmuma iemeslus nekomentē, bet R.Naudiņam nosūtītajā biroja vēstulē vien pausts, ka pārbaudes laikā konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt R.Naudiņa spēju saglabāt valsts noslēpumu.

R.Naudiņš pauda pārsteigumu par šādu lēmumu un solīja to apstrīdēt Ģenerālprokuratūrā. Ja arī šis lēmums būs negatīvs, tad viņš vērsīšoties Eiropas Cilvēktiesību tiesā. R.Naudiņš pauda, ka no ministra amata atkāpties negrasās, jo līdz jaunās Saeimas vēlēšanām palikuši vien 2,5 mēneši. Arī plānus kandidēt Saeimas vēlēšanās SAB lēmums nemainot.

Avots:
Arī Naudiņam nepiešķir pielaidi valsts noslēpumam. Leta. 15.08.2014

Pārmetumi par būvnieku interešu lobēšanu gudronu dīķu sanācijā

2010.gada nogalē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) padotības iestādes Valsts vides dienesta konkursā uzņēmums Skonto būve, piesolot zemāko cenu, ieguva tiesības par 29 miljoniem eiro veikt padomju laikā izveidoto gudrona dīķu sanāciju. Pāris gadu vēlāk kompānija paziņoja, ka dīķu ķīmiskais sastāvs neatbilst prognozētajam un darbu turpināšanai nepieciešami papildu līdzekļi. Sabiedrība par atklātību Delna norādīja, ka nepastāv juridisks pamats veikt līgumā izmaiņas un pieļāva, ka apzināti tiek realizēta naudas izkrāpšanas shēma, tomēr VARAM nolēma bez konkursa piešķirt Skonto būvei vēl 16,5 miljonus eiro. R.Naudiņš, kurš kopš 2014.gada sākuma bija VARAM parlamentārais sekretārs, bet marta beigās kļuva par ministru, aktīvi aizstāvēja papildu naudas piešķiršanu un nāca klajā ar paziņojumu, ka Delna pilda kādu pasūtījumu. Pēc Delnas iesnieguma Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sācis pārbaudi par iespējamām krāpnieciskām darbībām ar Eiropas Savienības fondu finanšu līdzekļiem.

Divarpus gadus pēc līguma parakstīšanas Skonto būves pārstāvji skaidroja, ka sākotnēji ieplānotā metode – no dīķa izsūknētās melnās vielas sajaukšana ar citiem produktiem un sadedzināšana Brocēnu cementa rūpnīcā Cemex – nedarbojas. Iemesls esot gudrona ķīmiskā sastāva īpatnības, kas iepriekš neesot bijušas zināmas, tāpēc nepieciešama papildu nauda un laiks sanācijas veikšanai.

2014.gada sākumā Delna pauda viedokli, ka projekts ir apdraudēts tieši būvnieku vainas dēļ un Skonto būve nepamatoti mēģina izspiest no valsts naudu. Tā norādīja, ka pirms piedāvājuma iesniegšanas ikvienam pretendentam bija iespēja iepazīties ar pilnu konkursa dokumentāciju, tostarp arī veiktajām analīzēm un vides izpēti objektā. „Šie dokumenti un dati atspoguļo specifiskos vides apstākļus objektā un skaidri liek saprast, ka vides attīrīšanas darbi šajā objektā ir īpaši sarežģīti. Tāpēc organizācija secina, ka būvnieku sūdzības par gudrona ķīmiskā sastāva un fizikālo īpašību atšķirību no "klasiskā" gudrona nav uzskatāmas par pamatotām”. Vēlāk papildu naudas piešķiršanu par nepamatotu sauca arī hidroģeologs Ivans Semjonovs, kurš ilgstoši pētījis Inčukalna gudrona dīķus. Arī viņš pauda, ka jauno ķīmisko vielu klātbūtne, ko it kā savās analīzēs ir atklājusi Skonto būve, bijusi minēta jau iepirkumu dokumentācijā, tāpēc jau pirms darbu sākšanas varēja izvēlēties piemērotākos tehniskos risinājumus.

2014.gada februārī ministrija nolēma projektu turpināt un sarunu procedūras rezultātā piešķirt Skonto būvei papildu finansējumu. Lēmumu tā pamatoja ar VVD atzinumu, ka pirms konkursa izsludināšanas nav veikti visi nepieciešamie pētījumi, līdz ar to būvniekam nebija iespēja paredzēt izmaiņas gudrona ķīmiskajā sastāvā.

Delna vērsās KNAB, kas maija sākumā sāka pārbaudi. Savukārt R.Naudiņš paziņoja, ka „īstenojot Inčukalna gudrona dīķu sanācijas projekta nomelnošanas kampaņu, Delna pilda kādu pasūtījumu”. "Tas nav vienkārši tāpat. Tur vajadzētu daudz plašāk papētīt, kam ir izdevīgi, ka projekts tiek apturēts, kam būtu izdevīgi sacelt šādu troksni,” sacīja ministrs. Delna to noliedza, sakot, ka R.Naudiņa nepamatotie argumenti ir domāti, lai novērstu uzmanību no tā, kas notiek projektā. Pētot lietas būtību un saņemot ar vien jaunus trauksmes cēlēju ziņojumus, organizācija arī pārliecinājusies, ka šis iepirkums „ir tikai daļa no lielākām shēmām, kas gadiem saistītas ar atbildīgajām vidi kontrolējošām iestādēm, politiķiem un „draudzīgiem” uzņēmējiem”.

Delna arī ir vērsusies ar iesniegumu Eiropas Pretkorupcijas birojā (OLAF) par iespējamo krāpšanos ar Eiropas fondu līdzekļiem. No projekta sākotnēji paredzētajiem 29 miljoniem eiro vairāk nekā divas trešdaļas finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Vienošanās paredzēja, ka projekts jārealizē līdz 2015.gada beigām, pretējā gadījumā fonds naudu nepiešķir.

Avoti:
Inčukalna gudrona dīķu likvidēšana varētu sadārdzināties un ieilgt. Neatkarīgā Rīta Avīze, 22.05.2013
Valtmane, E. VARAM nolēmusi piešķirt papildu finansējumu Inčukalna gudrona dīķu sanācijas projektam. Leta. 25.02.2014
LTV1. De Facto. Eksperts: nav pamata gudrona dīķu projekta sadārdzināšanai. 08.06.2014
Korporatīvās shēmas apdraud vides sanācijas projektu sekmīgu ieviešanu . Delna.lv. 27.05.2014.
Valtmane, E. Naudiņš: Nomelnojot gudrona dīķu sanācijas projektu, "Delna" pilda pasūtījumu. Leta. 15.06.2014
Tetarenko, A. "Delna" noliedz interešu lobēšanu saistībā ar gudrona dīķu sanācijas projektu. Leta. 16.06.2014

Pēdējās izmaiņas veiktas 14.12.2014

Lūdzu, autorizējies!

Lai balsotu, lūdzu, autorizējies ar savu sociālo tīklu profilu! Tavi personas dati nebūs pieejami trešajām pusēm!