Kārlis Krēsliņš
Medijos:

Saņem aizrādījumu par savlaicīgu sabiedrības neinformēšanu saistībā ar Audriņu radara uzstādīšanu

2001.gadā pašā izskaņā Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieks  K.Krēsliņš un trīs citas augsta ranga amatpersonas (Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Raimonds Graube, NATO integrācijas izpildsekretārs Gaidis Zeibots un Gaisa spēku komandieris Vitālijs Viesiņš)  saņēma Aizsardzības ministra Ģ.V.Kristovska mutisku aizrādījumu par savlaicīgu sabiedrības neinformēšanu saistībā ar plānoto trīsdimensiju radara uzstādīšanu Rēzeknes rajona Audriņos.
Aizrādījums tika izteikts par nepietiekamu situācijas novērtēšanu un sabiedrības nepietiekamu informēšanu.

Audriņu radaru bija plānots uzstādīt 2003.gadā. Rēzeknes iedzīvotāji aktīvi vāca parakstus pret tā uzstādīšanu, nepiekrītot tā uzstādīšanai. Savukārt Rēzeknes pilsētas un rajona pašvaldības pieprasīja atbildīgo institūciju skaidrojumu par to, vai ir veikts objekta ietekmes uz vidi novērtējums un sabiedriskā apspriešana.

Avoti:
LETA: Rēzeknē turpinās parakstu vākšana pret radara uzstādīšanu, pašvaldības gaida atbildīgo institūciju skaidrojumu. 21.12.2001.
I.Šņore. Par savlaicīgu sabiedrības neinformēšanu saistībā ar radara uzstādīšanu Audriņos izsaka aizrādījumus četrām amatpersonām. LETA, 03.01.2002.

SAB liegtās pieejas NATO noslēpumiem dēļ zaudē Aizsardzības akadēmijas rektora amatu

K.Krēsliņš 2004.gada sākumā tika iecelts par Aizsardzības akadēmijas rektoru. Lai arī likums nosaka, ka rektoru ievēl uz 5 gadiem, 2005.gada aprīlī K.Krēsliņš no amata tika atvaļināts. Šajā laikā aizsardzības ministrs bija E.Repše (JL). Ministrijas oficiālais skaidrojums bija, ka K.Krēsliņam beidzas profesionālā dienesta līguma termiņš, kas saskaņā ar Militārā dienesta likumu ir noslēgts līdz augstākajiem virsniekiem noteiktajam maksimālajam vecumam aktīvajā dienestā.

K.Krēsliņš par savu atbrīvošanu pauda neizpratni medijos. Drīz pēc tam Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs E.Rinkevičs atklāja, ka amatu K.Krēsliņam bija jāpamet, jo Satversmes aizsardzības birojs liedzis pieeju NATO noslēpumiem.

Uz žurnālista jautājumu, kādēļ SAB neko šaubīgu K.Krēsliņa personā nebija atklājis, kad viņš iepriekš bija NBS štāba priekšnieks, strādāja pie Latvijas iestāšanās procesa NATO, un viņam bija pieejama visa iespējamā informācija par NATO, E.Rinkevičs atbildēja: „Tas būtu jāprasa SAB, kas mums nav padots. Bet es zinu, ka drošības iestādes, izsniedzot pielaides un vērtējot personālijas, līdz 2003. gadam vadījās pēc ļoti elastīgiem kritērijiem, par ko Latvija saņēma nopietnu kritiku no Rietumiem. Tāpēc šie kritēriji sadarbībā ar NATO speciālistiem tika būtiski pastiprināti. Bet es gribētu piebilst: tā nav izrēķināšanās ar padomju kalves virsniekiem."

Avoti:
Drēziņš, A., „Ģenerālim Krēsliņam liegta pielaide NATO noslēpumiem”, Latvijas Avīze, 17.05.2005.
Drēziņš, A., „Nevajadzīgais ģenerālis Krēsliņš”, Latvijas Avīze, 11.05.2005.
A.Rutka „Par Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektora pienākumu izpildītāju ieceļ Gunāru Upīti”, LETA, 12.04.2005.

 

Pēdējās izmaiņas veiktas 14.12.2014

Lūdzu, autorizējies!

Lai balsotu, lūdzu, autorizējies ar savu sociālo tīklu profilu! Tavi personas dati nebūs pieejami trešajām pusēm!