Jānis Urbanovičs
Medijos:

Atrastās informācijas kopsavilkums:

 

Sadarbības ar Krievijas polittehnologiem dēļ nepiešķir pielaidi valsts noslēpumam

Pirms 11.Saeimas vēlēšanām apvienība "Saskaņas centrs" (SC) izmantojusi Krievijas polittehnologu pakalpojumus, kas varēja izmaksāt vairākus tūkstošus latu. Šo sadarbību koordinējis partijas līderis Jānis Urbanovičs, kuram pēc notikušā vairs nav piešķirta pielaide valsts noslēpumam, 2014.gada 11.maijā ziņoja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Lai palīdzētu SC, Latvijā ieradušies seši cilvēki no Krievijas, kas pārstāvēja Maskavas sabiedrisko attiecību un politisko konsultāciju firmu "Nikkolo M". Tā savus pakalpojumus iepriekš sniegusi Krievijas prezidentu Borisa Jeļcina un Vladimira Putina administrācijām.Galvenais kompānijas koordinators Latvijā bijis "Nikkolo M" ģenerāldirektors Georgijs Gambašidze. Krievijas politehnologi uzturējušies Urbanoviča vadītās organizācijas „Baltijas forums” birojā līdzās Saeimai. Tomēr tikšanās ar SC līderi organizēta ar starpnieku palīdzību.

Pakalpojumus apmaksājušaskādas personas no Maskavas. Krievijas konsultantu uzturēšanās Latvijā izmaksājusi vismaz 15 000 latu, vēsta raidījums. Urbanovičs KNAB skaidrojis, ka nav Krievijas speciālistus meklējis. Tie "uzplijušies paši un partija viņus padzinusi un nekādus pakalpojumu nav pieņēmusi". "Nekā personīga" Urbanovičš min, ka līgumu ar "Nikkolo M" parakstīja, taču lauza.

Politiskajām partijām ir aizliegts saņemt naudu vai pakalpojumus no ārvalstīm. Šādos gadījumos nauda jāatmaksā atpakaļ. 2011.gada rudenī Saeima, tostarp SC deputāti nobalsoja, ka turpmāk par to draudēs arī kriminālatbildība. Grozījumi stājās spēkā oktobrī - divas nedēļas pēc tam, kad ar "Nikkolo M" palīdzību Saeimas vēlēšanās uzvarēja Saskaņas centrs, norāda raidījums.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) nebija izdevies iegūt pietiekamus pierādījumus par politisko partiju apvienības "Saskaņas centrs" (SC) iespējamo ziedojuma pieņemšanu no ārvalstu avota, kā rezultātā netika uzsākta lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā.

Avoti:
Raidījums: Sadarbības ar Krievijas polittehnologiem dēļ Urbanovičam nav piešķirta pielaide valsts noslēpumam, LETA, 11.05.2014
Gailāne G., KNAB nebija ieguvis pietiekamus pierādījumus par SC iespējama ziedojuma pieņemšanu no ārvalstu avota, LETA, 26.04.2014

Uz augšu

KNAB pārbaude par iespējamu 20% algas izkrāpšanu

2012.gada 14.jūnijā KNAB ir sācis pārbaudi par Saskaņas centra deputātu Jāni Urbanoviču, par iespējamu mēģinājumu izkrāpt 20% no savas Saeimas deputāta algas. KNAB pārbaudi uzsāka pēc tam, kad pēc portāla pietiek.com iesnieguma šo lietu birojam nodeva Valsts policija.

KNAB sniegtā informācija liecina, ka pārbaude ir pabeigta un pieņemts lēmums par atteikumu uzsākt kriminālprocesu.

Pārbaude veikta par 2012.gada 26.aprīļa Saeimas sēdi. TV3 raidījums "Nekā personīga" ziņoja, ka 2012.gada 26.aprīļa Saeimas sēdes stenogramma liecina, ka J.Urbanovičs ir balsojis pret izmaiņām tautas nobalsošanas likumā un reģistrējies arī sēdes beigās kā sēdē klātesošs, taču reāli viņš šajā laikā ir atradies Maskavā. Uz žurnālistu jautājumu lidostā sastaptajam deputātam par to, kā viņš, vienlaikus ar konferences apmeklēšanu Maskavā, varēja piedalīties arī Saeimas sēdē, deputāts atbildēja: „Acīmredzot, es lūdzu, lai mani piereģistrē kolēģi un kolēģi to arī izdarīja.” Uz žurnālista jautājumu, vai tā nav krāpšanās, Urbanovičs atbildēja: „Jā, droši vien”. Pēc TV3 videomateriāliem spriežot, viņu sēdei piereģistrējis SC deputāts A.Elksniņš.

Deputātam par neattaisnotu Saeimas plenārsēdes kavējumu no algas var atvilkt 20%, kas ir aptuveni 200 līdz 300 latu.

Portāls iesniegumā Valsts policijai norādījis: "Organizējot šādu krāpšanu un tajā tieši piedaloties, Jānis Urbanovičs no valsts līdzekļiem vēlējies izkrāpt 20% no Saeimas deputāta mēnešalgas jeb aptuveni 300 latu, – šāda soda nauda par labu valstij tiktu ieturēta par neattaisnotu Saeimas plenārsēdes neapmeklēšanu".

Avoti:
BNS: KNAB sācis pārbaudi par Urbanoviča rīcību, iespējams, mēģinot izkrāpt 20% no savas Saeimas deputāta algas, 14.06.2012.
TV3 raidījums “Nekā personīga”, 29.04.2012.
KNAB sniegtā informācija

Uz augšu

SAB atsaka pielaidi valsts noslēpumam jau 10.Saeimas laikā

10.Saeimā J.Urbanovičs (SC) darbojās Saeimas Nacionālās drošības komisijā. Arī 11.Saeimā viņš darbu komisijā vēlējās turpināt.

Lai šajā komisijā deputāti varētu strādāt, viņiem Satvermses aizsardzības birojam jāprasa atļauja pielaidei darbam ar valsts noslēpumu, jo komisijā izskata sevišķi svarīgus jautājumus, kas saistīti ar valsts drošību.

Atbilstoši Saeimas publicētajai statistikai, 2011.gada decembrī J.Urbanovičs nebija apmeklējis nevienu no Nacionālās drošības komisijas sēdēm. 2011.gada janvāra vidū kļuva zināms, ka Satversmes aizsardzības birojs J.Urbanovičam nav izniedzis atļauju darbam ar valsts noslēpumu.

SC frakcijas priekšsēdētājs J.Urbanovičs SAB lēmumu pārsūdzēja ģenerālprokuroram, kurš to atstāja negrozītu.

TV3 raidījums "Nekā personīga" 2011.gada 15.janvārī šīs ziņas kontekstā norādīja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ir sākta izmeklēšana par SC finansēm pirms Saeimas vēlēšanām. Biroja uzmanības lokā nonākusi arī kampaņa parakstu vākšanai par krievu valodas referendumu.

Jau 2007. gadā toreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga intervijā Latvijas radio sacīja, ka viņai ir konfidenciāla informācija par to, ka “Saskaņas centrs” ir saņēmis finansējumu no tādiem avotiem, kas rada bažas par šīs partijas lojalitāti Latvijai. J.Urbanovičš paziņoja, ka V.Vīķe-Freiberga ir apmelojusi viņa pārstāvēto partiju un solīja apsvērt iespēju vērsties pret viņu tiesā. Tomēr vēlāk “Saskaņas centrs” nolēma prasību tiesā necelt. 

Avoti:
Delfi.lv: Ģenerālprokurors atstāj spēkā pielaides liegumu Urbanovičam, 22.02.2012.
Diena.lv: Urbanovičam liegta pieeja valsts noslēpumam. 17.01.2012.
LETA: Urbanovičs pārsūdzēs SAB lēmumu liegt pieeju valsts noslēpumam, 17.01.2012.
http://www.saeima.lv/lv/saeimas-struktura/statistika-1/komisiju-sezu-apmeklejums
TV3 Nekā personīga15.01.2012.raidījuma sižets: KNAB pārbauda Saskaņas centra finansējumu; Urbanovičam liedz pielaidi valsts noslēpumam
Latvijas Radio
Līcīte, M. SC, visticamāk, sūdzēs tiesā bijušo Valsts prezidenti Vīķi-Freibergu. LETA. 12.07.2007.
Dolgopolovs: Vīķe-Freiberga tiesā nav iesūdzēta, jo "uz klibām pīlēm nešauj". LETA. 30.11.2007

Uz augšu

Atturējās balsojumā par piekrišanu kratīšanas izdarīšanai Aināra Šlesera dzīvesvietās

2011.gada 26.maija sēdē, kad tika debatēts par KNAB lūgumu veikt kratīšanu A.Šlesera dzīvesvietās, J.Urbanovičs ar starpsaucieniem divas reizes pārtrauca J.Kursītes-Pakules (V) uzstāšanos. Viņš apšaubīja KNAB un prokuratūras darbinieku profesionalitāti, kā arī izsaucās - “Balsosim par nošaušanu uzreiz?”, reaģējot uz J.Kursītes-Pakules aicinājumu balsot par atļauju veikt kratīšanu A.Šlesera dzīvesvietās. Balsojumā par šo jautājumu Urbanovičs atturējās.

Avoti:
Balsošanas rezultāti
10.Saeimas 2011.gada 26.maija ārkārtas sēdes stenogramma

Uz augšu

Melojis par 2010.gada balsojumu par J.Maizīša apstiprināšanu ģenerālprokurora amatā

Gan pirms, gan pēc Saeimas balsojuma par Jāņa Maizīša apstiprināšanu ģenerālprokurora amatā uz trešo termiņu J.Urbanoviča vadītā “Saskaņas centra” frakcija publiski atbalstīja J.Maizīša kandidatūru. Uzreiz pēc balsojuma SC frakcijas vadītājs J.Urbanovičs uzsvēra, ka SC frakcija ir balsojusi par Maizīša pārvēlēšanu, turklāt deputātiem tas ir bijis obligātais balsojums. Pēc balsojuma, kura rezultātā J.Maizītis netika ievēlēts, J.Urbanovičs emocionāli apgalvoja, ka šī balsojuma dēļ Saeima ir pelnījusi atlaišanu, un pat apgalvoja: “Tagad visa Saeima ir sūds”.

Tomēr publikācijas medijos liecina, ka arī “Saskaņas centra” deputāti aizklātajā balsojumā, visticamāk, varētu būt balsojuši pret J.Maizīti. 2010. gada augustā “Lietišķā Diena” rakstīja, ka J.Maizīša neapstiprināšana ģenerālprokurora amatā ir pamats iespējamajam pamieram starp smagos noziegumos apsūdzēto Ventspils mēru Aivaru Lembergu, par kura darbiem prokuratūrā joprojām notiek izmeklēšana, un viņa oponentiem, no kuriem redzamākais ir Oļegs Stepanovs. Kā zināms, O.Stepanovs ir viens no ilggadējiem Saskaņas centra atbalstītājiem.Oficiāli no 2005.līdz 2009. gadam Ventspils uzņēmējs O.Stepanovs ir ziedojis “Saskaņas centra” sastāvā esošajai un J.Urbanoviča vadītajai Tautas saskaņas partijai 28 400 LVL. Par O.Stepanova ietekmi “Saskaņas centrā” liecināja arī tas, ka šīs apvienības sarakstā 2010.gada vēlēšanās kandidēja viņa tuvs biznesa partneris Mārtiņš Lauva.

Taču 2011.gada 11.augustā J.Urbanovičs atzinās, ka 2010.gadā balsojis pret Maizīša atkārtotu ievēlēšanu ģenerālprokurora amatā.Viņš apgalvoja, ka toreiz "mēs viņā saskatījām arī politisku gribu, ne tikai prokurora gribu".

Avoti:
Jemberga, S. Urbanovičs: Tagad visa Saeima ir sūds. Ir.lv, 16.04.2010. 
Margēviča, A. Redzēs, vai politika bija tikai ierocis. Lietišķā Diena. 06.08.2010.
Urbanovičs: KNAB ir absolūti politizēts. Diena. 11.08.2011.
KNAB politisko partiju finanšu datu bāze

Uz augšu

Sniedzis liecības “Lemberga stipendiātu” lietā

2007.gadā Latvijas Televīzijas raidījumā "De facto" uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš, atbildot uz žurnālista jautājumu par to, kā Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs bremzēja Rīgas ostas attīstību, apgalvoja, ka politiķiem maksāts, lai neatbalstītu viņa biznesa projektus. Uzņēmējs norādījis, ka "atbrauca Urbanovičs Jānis no Ventspils, atveda 30 000, iedeva vienam neatkarīgam deputātam un diviem "saskaņiešiem", es pat zinu, kam iedeva, kas arī nobalsoja "pret"''. Savukārt Rīgas domes koalīcijā bija sarunāts, ka deputāti balsos "par" Krūmiņa iecerēm. J.Urbanovičs to noliedza un vērsās prokuratūrā ar iesniegumu, kurā lūdza sākt kriminālvajāšanu par J.Krūmiņa minētajiem apgalvojumiem un noskaidrot vainīgos J.Krūmiņa minētajos noziegumos, jo kukuļdošana grupā ir smags noziegums. KNAB atteicās uzsākt kriminālprocesu, jo pārbaudes rezultātā netika gūts apstiprinājums, ka šāda kukuļdošana vispār būtu notikusi.

Jāpiebilst, ka 2007.gadā, tāpat kā vairāki citi Saeimas deputāti, J.Urbanovičs sniedza liecības Ģenerālprokuratūrā t.s. Lemberga stipendiātu lietas ietvaros saistībā ar 2001.-2006.gadā Saeimas deputātu saņemtajiem nelegālajiem maksājumiem no Ventspils uzņēmumu “melnās kases”. Ģenerālprokurors J.Maizītis gan norādīja, ka nopratināšana vēl nenozīmē, ka minētie deputāti būtu pieņēmuši neatļautus maksājumus.

Avoti:
Rozenbergs, R., Dreiblats, U. KNAB: Jūlija Krūmiņa teiktais par kukuļošanu neatbilst patiesībai. NRA. 08.08.2007.
Rutka, A. Maizītis sola, ka sabiedrība uzzinās izmeklēšanas rezultātus par politisko partiju finansēšanu. LETA. 29.08.2007.

Uz augšu

Nespēj izskaidrot darījumus ar ārzonas uzņēmumiem

2010.gadā portāls Pietiek.com pievērsa uzmanību faktam, ka J.Urbanovičs gandrīz 10 gadu gaitā  ir veicis dīvainus darījumus ar vairākiem zemes īpašumiem Rēzeknes tuvumā. Portāla žurnālisti izteica pieņēmumu, ka politiķis ir īpašumus pārdevis pats sev un tad atkal atpircis jau no nezināmiem īpašniekiem.

2001.gadā J.Urbanovičs par samērā nelielām summām iegādājies vairākus zemes gabalus, taču jau pēc dažiem mēnešiem tos pārdevis SIA „Reviteko” par līdzvērtīgu summu. Savukārt 2005.gadā viņš tieši tos pašus zemes gabalus ir atpircis no SIA „Reviteko” jau par daudzkārt lielāku summu.

2010.gadā portālam Pietiek.com J.Urbanovičs skaidrojis, ka zemes gabalu iegāde un viesu nama būvniecība ir bijis viņa un A.Gornšteina kopīgs projekts, kas pēc partnera nāves palicis uz viņa pleciem. Zemes gabali drīz pēc iegādes tika pārdoti SIA “Reviteko”, lai, kā apgalvoja J.Urbanovičs, varētu palielināt kredīta summu. Portāls Pietiek.com izpētījis, ka, visticamāk, J.Urbanovičs 2001.gadā savus īpašumus esot pārdevis pats sev, jo tolaik viņš bija viens no SIA “Reviteko” īpašniekiem (caur  citu uzņēmumu – SIA “Reference Vitalis”). Savukārt 2005.gadā, kad politiķis atpirka īpašumus, SIA “Reviteko” īpašnieks jau bija ofšora firma “Intex L.L.C.”, kuras īpašniekus nav iespējams droši noteikt. J.Urbanovičs apgalvo, ka tās īpašnieks ir Roberts Binde, kurš 2001.-2002.gadā nodrošinājis investīcijas viesu nama projektam, bet 2005.gadā J.Urbanovičs savu biznesu no R.Bindes ir atpircis.

Vēl pēc trīs gadiem – 2008.gadā – politiķis šos zemes gabalus pārdeva Holdinga kompānijas FELIX valdes priekšsēdētājam, miljonāram Aivaram Ločmelim (kandidēja 10.Saeimas vēlēšanās no PLL saraksta) par tieši tādu pašu summu kā iegādājās no „Reviteko”. Kopumā J.Urbanovičs 2008.gada sākumā atbrīvojās no 8 zemes gabaliem, saņemot 318 000 latu.Līdz ar to viņš varēja dzēst kredītu 296 000 latu apmērā.

Neskaidrām darbībām ar minētajiem zemes gabaliem plašsaziņas līdzekļi bija pievērsuši uzmanību jau 2001.gadā, kad laikraksts „Latvijas Avīze” ziņoja, ka uz J.Urbanoviča māsai Marijai Ločmelei piederošās zemes Rēzeknes rajona Verēmu pagastā tiek celta trīsstāvu dzīvojamā ēka, kuras vērtība tika lēsta uz 225 000 latu. Laikraksts apgalvoja, ka māja acīmredzami tiek būvēta Urbanoviča vajadzībām, jo tieši viņš pārrauga celtniecības gaitu. Pats J.Urbanovičs žurnālistiem skaidroja, ka ēkā tiks iekārtots viesu nams un tā „juridiskais un faktiskais” īpašnieks ir viņa draugs, firmas "Energoceltnieks" direktors Anatolijs Gornšteins, kurš 2001.gadā tika nogalināts. Pēc laikraksta publikācijas VID uzsāka pārbaudi par politiķa ienākumiem, tās gaitā tika veikta pārbaude arī par J.Urbanoviča sievas un māsas ienākumu avotiem. Pārbaudes rezultātā VID uzlika J.Urbanovičam administratīvo sodu, tiesa gan, par citas informācijas nenorādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā.

Avoti:
Ratseps, R. Deputāta Urbanoviča bagātie radi un draugi. Lauku Avīze. 18.04.2001.
Baltace, S. papildināta – Tautas saskaņas partijas deputāts Urbanovičs Rēzeknes rajonā ceļot Ls 225 000 vērtu māju. LETA. 18.04.2001.
Margēviča, A., Lapsa, L. Urbanovičs iesaistīts aizdomīgās īpašumu shēmās. Pietiek.com. 25.11.2010. 
Margēviča, A. Urbanovičs cenšas noliegt saistību ar ofšoru un dīvainības īpašumu shēmās. Pietiek.com. 02.12.2010.
Lapsa, L. Urbanoviča dīvaino darījumu ofšors piederējis biznesa partnerim. Pietiek.com. 09.12.2010. 

Uz augšu

Pārkāpis Korupcijas novēršanas likumu; problēmas ar deklarācijas aizpildīšanu

1994.gadā J.Urbanovičs bija saņēmis 42 000 latu lielu kredītu Alejas kredītbankā, taču nebija to deklarējis valsts amatpersonas ienākumu deklarācijā. Urbanovičs apgalvoja, ka kredīts ir ņemts viņa dibinātajam uzņēmumam DK Latgale, turklāt tas ir atdots līdz deklarācijas iesniegšanas brīdim. Tomēr viņš atzina, ka ir izdarījis pārkāpumu.

1997. gada septembrī Ģenerālprokuratūra konstatējusi Korupcijas novēršanas likuma pārkāpšanu. J.Urbanovičš pildīja SIA "Rika" direktora vietnieka amata pienākumus, ko nevarēja savienot ar Saeimas deputāta amatu.

Valsts ieņēmumu dienests ir sodījis J.Urbanoviču arī par nepilnīgu amatpersonas ienākumu deklarācijas aizpildīšanu. 1999. gadā viņš nebija norādījis Privatizācijas aģentūras padomes locekļa statusā gūtos 3318 latus un parādsaistības pret AS "Parekss banka".

2001.gadā VID sodījis J.Urbanoviču ar naudas sodu 250 latu apmērā par nepatiesu ziņu sniegšanu 2000.gada valsts amatpersonas deklarācijā. Viņš nebija norādījis, ka ieņem amatu sabiedriskajā organizācijā "Baltijas forums", gūtos ienākumus 14 000 ASV dolāru apmērā par pārdoto automašīnu "SAAB", neprecīzi uzrādījis privatizācijas sertifikātu atlikumu.

Avoti:
Tomsone, D. VID soda Urbanoviču ar Ls 250 naudas sodu par nepatiesu ziņu
sniegšanu. LETA. 21.09.2001.
Lejiete, M. VID uzliek Saeimas deputātiem Urbanovičam, Solovjovam administratīvo sodu Ls 100, deputātei Lazo - Ls 20. LETA. 02.12.1999.
Ģenerālprokuratūra pabeigusi izskatīt Saeimas deputātu atbilstību Korupcijas novēršanas likumam, konstatējot, ka 25 gadījumos ir saskatāmi formāli šī likuma pārkāpumi. LETA. 11.09.1997.
Niklass, A. 6.Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs (TSP) 1994.g. ienākumu deklarācijā nav uzrādījis Ls 42 000 lielu kredītu.Bizness&Baltija. 30.05.1996.

Uz augšu

 

Pēdējās izmaiņas veiktas 15.12.2014

Lūdzu, autorizējies!

Lai balsotu, lūdzu, autorizējies ar savu sociālo tīklu profilu! Tavi personas dati nebūs pieejami trešajām pusēm!