Jānis Klaužs
Medijos:

Atrastās informācijas kopsavilkums

Pārkāpumi partijai piešķirtās valsts naudas izlietošanā

2014.gada septembrī, neilgi pirms 12.Saeimas vēlēšanām, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) informēja, ka finanšu pārkāpumu dēļ ZZS atņemts valsts finansējums 79 tūkstošu eiro apmērā. Lēmums pieņemts, jo Saeimas deputāts J.Klaužs iepriekš ar valsts piešķirtajiem līdzekļiem norēķinājies par likumā neatļautiem maksājumiem. KNAB pārkāpumu nekonkretizēja, savukārt ZZS Saeimas frakcijas līderis Augusts Brigmanis sacīja, ka pārkāpums saistīts ar vienu no ZZS sadarbības partijas -   Līvānu politiskās apvienības - tēriņiem, un „tā ir tīri formāla lieta”. Viņš sacīja, ka problēmas radīja likuma prasību „nepareiza traktēšana”, jo neviens neiesot pāris tūkstošu dēļ pārkāpt likumus. Brigmanis gan piebilda, ka nezināšana neatbrīvo no atbildības.

KNAB lēmums nozīmē, ka partijai līdz gada beigām darbības nodrošināšanai jāiztiek tikai ar ziedojumiem, ziņoja Latvijas Televīzija. Likums neparedz, ka valsts budžeta līdzekļi tiktu tērēti priekšvēlēšanu izdevumiem, taču finansējuma atņemšana esot pietiekami sāpīga, un no ZZS biroja jau atlaisti vairāki darbinieki.

ZZS nolēma par šo KNAB lēmumu netiesāties un nelikumīgi iztērētos līdzekļus atskaitīja atpakaļ budžetā.

Avots:
ZZS atņem valsts finansējumu. Lsm.lv. 02.09.2014

Uz augšu

Slēptā reklāma pašvaldības avīzē

Sabiedriskās politikas centrs Providus, kas veic slēptās reklāmas monitoringu pirms 11.Saeimas vēlēšanām, atklāja, ka pašvaldības izdevumā "Līvānu Novada Vēstis" par saviem un ZZS labajiem darbiem plaši izteicies 10.Saeimas deputāts un bijušais Līvānu pašvaldības deputāts Jānis Klaužs, nepiemirstot nomelnot arī politiskos konkurentus. "Providus" eksperti šo publikāciju vērtēja kā klaju visatļautības un nelietderīgu pašvaldības līdzekļu izmantošanas piemēru. Intervija ar J.Klaužu aizņem vienu lappusi, Klaužs tajā atbild uz anonīma intervētāja uzdotiem 6 vispārīgiem un nekritiskiem jautājumiem.

Avoti:

Kļanska, D. "Providus" eksperti piecās dienās masu medijos konstatējuši 39 slēptās reklāmas. LETA. 31.08.2011.

Līvānu novada vēstis. 23.08.2011. 

Uz augšu

Atturas balsojumā par A.Šlesera izdošanu kratīšanai 2011.gada 26.maijā

Vērienīga kriminālprocesa ietvaros 2011.gada maijā KNAB vērsās pie 10.Saeimas deputātiem, lūdzot ļaut veikt kratīšanu PLL deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietās. Kriminālprocess tika uzsākts par vairāku valsts uzņēmumu amatpersonu veiktiem koruptīviem noziegumiem. Kā noprotams no KNAB sniegtās informācijas, lietas centrā ir A.Šlesers (PLL), un tā ir saistīta ar viņa pastarpinātām īpašumtiesībām vairākos uzņēmumos. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija noraidīja pirmo KNAB pieprasījumu, jo uzskatīja, ka Ģenerālprokurors pavadošajā vēstulē nepiekrīt kratīšanas izdarīšanai. Tādēļ Ģenerālprokuroram nākamajā dienā nācās nosūtīt otru, vienkāršāk formulētu vēstuli. J.Klaužs bija viens no tiem komisijas locekļiem, kas balsoja pret KNAB pieprasījumu. 

Vēlāk arī Saeimas vairākums neatbalstīja KNAB lūgumu. J.Klaužs Saeimas balsojumā par A.Šlesera izdošanu kratīšanai atturējās, tādējādi piepulcējoties to deputātu lokam, kuri liedza KNAB veikt operatīvo darbību pret Saeimas deputātu A.Šleseru, nosargājot viņa imunitāti. 

Avots:

Kozule, E. papildināta - Saeima neļauj veikt kratīšanu Šlesera dzīvesvietā. LETA. 26.05.2011.

Uz augšu

Latvijas valsts mežu ziedojums

2010.gada beigās valsts uzņēmums Latvijas valsts meži (LVM), kuru pārrauga Jāņa Dūklava (ZZS) vadītā Zemkopības ministrija, ziedoja aptuveni 3,5 miljonus latu no savas peļņas vairākām biedrībām un nodibinājumiem. LTV raidījums „De facto” atklāja, ka daudzi ziedojumu saņēmēji ir saistīti ar atsevišķiem politiķiem. 60 000 latu ziedojumu saņēma arī J.Klauža pārstāvētā biedrība „Līvāni”, kurā bija apvienojušies 2010.gadā no Tautas partijas aizgājušie Līvānu nodaļas biedri. Biedrības iesniegtajā tāmē pusi no saņemtās summas paredzēts izmantot dažādu sporta veidu atbalstam Līvānos, otru pusi novirzot pašdarbības kustībai un sociāla rakstura pasākumiem „līvāniešu izolētības mazināšanai”. J.Klaužs šajā ziedojumā nesaskatīja ētiska rakstura problēmu, apgalvojot: "Es patiesībā esmu tautsaimnieks, un, ziniet, par šīm ētiskajām un morālajām niansēm lai spriež cilvēki, kuriem ir atbilstoša kvalifikācija." Jānorāda, ka J.Klaužs 2000.-2006.gadā bija LVM amatpersona.

Avoti:

LTV raidījums “De facto”. 09.01.2011.

Uz augšu

Aizdomas par iekļūšanu interešu konflikta situācijās

2000.gadā Jānis Klaužs kļuva par VAS "Latvijas valsts meži" (LVM) Dienvidlatgales mežsaimniecības izpilddirektoru. Vienlaikus viņš bija kokapstrādes uzņēmuma “Lindeks” akcionārs un padomes loceklis. 2002.gadā viņš kļuva par šī uzņēmuma padomes priekšsēdētāja vietnieku, amatu apvienošanai saņemot LVM vadītāja R.Strīpnieka atļauju. Tomēr 2003.gada septembrī Zemkopības ministrija norādīja, ka Jānis Klaužs, apvienojot amatu valsts un privātajā uzņēmumā, ir nonācis interešu konfliktā. Pats Klaužs uzskatīja, ka likumu "Par interešu konfliktu novēršanu amatpersonas darbībā" nav pārkāpis. “Sabiedrības par atklātību-Delna” valdes priekšsēdētāja Inese Voika laikrakstam “Diena” uzsvēra, ka amatpersona nedrīkst savienot divus amatus. Viņa norādīja, ka šajā situācijā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam būtu jāvērtē R.Strīpnieka atbildība, kurš par amatu savienošanu ir zinājis.

2005.gadā KNAB, pārbaudot minētos faktus, sodīja J.Klaužu par likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” pārkāpšanu, bez rakstveida atļaujas saņemšanas apvienojot amatus vairākās valsts un pašvaldību institūcijās, ne tikai VAS “Latvijas valsts meži”, bet arī VAS „Latgales ceļi”.

J.Klaužs uzlikto sodu apstrīdēja KNAB priekšniekam, kas pieņemto lēmumu atstāja negrozītu. Biroja priekšnieka lēmumu J.Klaužs pārsūdzēja. Administratīvā rajona tiesa šo lēmumu daļēji grozīja un samazināja noteikto naudas sodu, savukārt Administratīvā apgabaltiesa KNAB lēmumu atcēla, norādot, ka J.Klaužs nav pārkāpis likumu „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, jo VAS „Latgales ceļi” akcionāru sapulces lēmums, ieceļot J.Klaužu amatā, ir uzskatāms par atļauju amatu savienošanai.

Avoti:

Zālīte, I. Iespējams, interešu konfliktā nonācis "Latvijas valsts mežu" darbinieks. LETA. 25.09.2003.

Ercmane, E. ZM saskata interešu konfliktu VAS Latvijas valsts meži. Diena. 27.09.2003.

Administratīvā apgabaltiesa, lieta Nr.A42323606 143/AA43-1547-09/7. 

Uz augšu

Pēdējās izmaiņas veiktas 22.06.2016

Lūdzu, autorizējies!

Lai balsotu, lūdzu, autorizējies ar savu sociālo tīklu profilu! Tavi personas dati nebūs pieejami trešajām pusēm!