Aleksejs Loskutovs
Medijos:

 

Piesakās transporta kompensācijai, lai gan neizmanto automašīnu

Aleksejs Loskutovs, uzsākot deputāta gaitas 10.Saeimā, izmantoja iespēju pieprasīt transporta pabalstu 46 latu apmērā, lai gan dzīvo Rīgas centrā un neizmanto automašīnu. Uz šādu kompensāciju varēja pieteikties jebkurš deputāts, neprasot uzrādīt nekādus attaisnojošus dokumentus. A.Loskutovs skaidroja, ka tādējādi viņš nodokļu maksātājiem izmaksājot lētāk, nekā deputāti, kuriem ir auto. 2011.gada janvārī šāda veida kompensācijas tika atceltas.


Avoti:
Vilemsons, M., Saeimas komisija tuvāko nedēļu laikā vērtēs nepamatotu transporta kompensāciju pieprasīšanu. LETA. 24.01.2011.

Uz augšu

Atbrīvo no KNAB vadītāja amata, jo nav novērsis trūkumus

A.Loskutovu divas reizes mēģināja atstādināt no KNAB priekšnieka amata, otrais beidzās ar amata zaudēšanu.

Pirmajā reizē KNAB priekšnieka krēsls bija apdraudēts, kad Biroja darbības uzraugs – premjerministrs pēc trīs mēnešu ilgas Valsts kontroles ziņojuma glabāšanas, ierosināja par ziņojumā konstatētajiem pārkāpumiem izvērtēt KNAB priekšnieka atbilstību amatam. 2007.gada septembra beigās A.Loskutovs tika atstādināts no amata. Gan prokuratūra, gan pretkorupcijas eksperti uzskatīja, ka, neatkarīgi no lietas būtības, atstādināšanas veids nebija likumīgs un drīzāk liecināja par mēģinājumu izdarīt politisku spiedienu uz KNAB darbu vai izrēķināties ar sev nevēlamu cilvēku. Šādas aizdomas pastiprināja tas, ka tobrīd KNAB bija jāpublisko rezultāti par partiju priekšvēlēšanu tēriņu griestu pārsniegšanu, kas, kā jau iepriekš bija prognozējams, bija nelabvēlīgi premjerministra partijai TP, jo KNAB uzdeva atmaksāt valsts kasē pārtērēto summu viena miljona latu apmērā.

Toreiz pārkāpumu izvērtēšanai tika izveidotas divas komisijas – viena ģenerālprokurora Jāņa Maizīša vadībā, kas atzina, ka nepieciešams sakārtot slepenās daļas lietvedību, savukārt otra M.Skudras (Valsts Civildienesta pārvaldes priekšnieka) vadībā. Šī komisija lēma piemērot disciplinārsodu – rājienu. Pēc plašiem protestiem un Tautas sapulces Doma laukumā premjerministram Aigaram Kalvītim nācās atkāpties no amata, un krita viņa vadītā valdība.

KNAB priekšnieka amatu A.Loskutovs zaudēja pēc tam, kad KNAB ziņoja par konstatēto aptuveni 135 000 LVL naudas iztrūkumu 2008.gada aprīlī. Lai arī naudas nozagšanā tika vainoti divi KNAB darbinieki, A.Loskutovam tika pārmesta iespējamā viņa kā iestādes vadītāja atbildība, nepietiekami nodrošinot iekšējo kontroli, kas palīdzētu šādus pārkāpumus novērst. KNAB priekšnieka atbildības izvērtēšanai pazudušās naudas lietā tika izveidota speciāla komisija, kuru vadīja J.Maizītis. Komisijas atzinumā tika norādīts, ka A.Loskutovs nav nodrošinājis pienācīgu iekšējo un pakļauto amatpersonu darbības kontroli. Nebija pienācīgi izvērtētas pirms gada Valsts kontroles revīzijas atzinumā norādītās nepilnības, kā arī trūka visaptverošas un efektīvas iekšējās kontroles sistēmas par kriminālprocesos izņemtās naudas glabāšanu, uzskaiti, apriti un saglabāšanu atbilstoši iekšējā audita likumam. Komisijas balsojums par atzinumu bija vienbalsīgs.

A.Loskutovs par atstādināšanu no amata tiesājās. 2011.gada 7.decembrī Administratīvā apgabaltiesa Ministru prezidenta 2007.gada rīkojumu par A. Loskutova atstādināšanu no KNAB priekšnieka amata atzina par prettiesisku un uzlika par pienākumu Latvijas valstij atlīdzināt A. Loskutovam nesaņemto darba samaksu par laiku no 2007.gada 25.septembra līdz 2007.gada 8.novembrim. Tāpat tiesa lika valstij A. Loskutovam samaksāt 1000 latu morālā kaitējuma atlīdzību un 22 latu mantiskos zaudējumus un 500 latu atlīdzību par personisko kaitējumu, kā arī 20 latus – A.Loskutova samaksāto valsts nodevu.

Avoti:
Tomsone D., Loskutovs uzvar strīdā par atstādināšanu no KNAB priekšnieka amata; no valsts piedzen 1500 latus, LETA, 07.12.2011.

Uz augšu

Pirms iecelšanas KNAB priekšnieka amatā tikās ar Lembergu

KNAB priekšnieka amatu A. Loskutovs ieguva 2004.gada 27. maijā ar plašu Saeimas atbalstu un sabiedrības bažām par viņa politisko neatkarību. A. Loskutova kandidatūru aktīvi virzīja valdības partijas Zaļo un Zemnieku savienība un Tautas partija, lai arī premjerministra Induļa Emša vadītā atlases komisija A. Loskutovu atzina tikai par trešo labāko kandidātu aiz diviem citiem KNAB darbiniekiem - Jutas Strīķes un Alvja Vilka. Pēc vairākiem gadiem A. Lemberga krimināllietas ietvaros atklājās, ka šo amatu A. Loskutovs, visticamāk, ieguvis tādēļ, ka piekritis aicinājumam pirms ievēlēšanas tikties ar smagos noziegumos apsūdzēto Ventspils mēru Aivaru Lembergu un ar Tautas partijas dibinātāju Andri Šķēli. A. Loskutovs savu piekrišanu tikties skaidro ar to, ka citādi šajā amatā nebūtu varējis tikt. Tikšanās fakts pirmo reizi tika publiskots mēnesi pēc tam, kad A.Kalvītis bija atstādinājis A. Loskutovu no KNAB priekšnieka amata.


Avoti: Diena, LETA, portāls knl.lv, politika.lv, L.Lapsa ”Kā nozagt miljardu?”, 2010.

Uz augšu

Ilgstoši nenovērš interešu konfliktu, esot priekšnieks dzīvesbiedrei

2004.gadā laikraksts „Diena” vērsās pie ģenerālprokurora, lūdzot izvērtēt iespējamo KNAB vadītāja Alekseja Loskutova interešu konfliktu, pieņemot lēmumus par savu padoto Sandru Šimkus. A. Loskutovs dzīvoja kopā ar savu padoto, līdz ar to tieši vai netieši ar saviem lēmumiem varēja ietekmēt arī savas personiskās un mantiskās intereses (prēmiju un piemaksu piešķiršanas gadījumā). Š.Šimkus valsts amatpersonas deklarācijas liecina, ka laika posmā no 2004.gada līdz 2007.gadam viņa no galvenās speciālistes ir kļuvusi par nodaļas vadītāju, ir pieaugusi arī viņas darba alga. A.Loskutovs 2004.gadā laikrakstam “Diena” noliedza, ka būtu pieņēmis lēmumus attiecībā pret saviem ģimenes locekļiem vai radiniekiem.

Ģenerālprokuratūras pārstāvis tolaik laikrakstam atbildēja, ka kopdzīves esamība pēc Civillikuma nav uzskatāma par laulību, līdz ar to A.Loskutovu un S.Šimkus tobrīd nevarēja uzskatīt par laulātiem. Vienlaikus prokurors norādīja: ja izveidojas situācija, kad amatpersona ir personiski ieinteresēta kādu aktu izdošanā, tad par šo personisko ieinteresētību būtu nekavējoties jāziņo augstāk stāvošai amatpersonai, KNAB priekšnieka gadījumā – premjeram. Pēc Ģenerālprokurora vēstules Ministru prezidents A.Kalvītis (TP) solīja izvērtēt A.Loskutova rīcības ētiskumu.

Šis interešu konflikts attiecībā pret KNAB darbinieci Sandru Šimkus, tika novērsts tikai trīs gadus vēlāk – 2007.gada maijā, ar premjera rīkojumu, kas funkcijas pieņemt lēmumus par KNAB nodaļas vadītāju S.Šimkus deleģēja A.Loskutova vietniekam Alvim Vilkam. S.Šimkus ir A. Loskutova sieva un viņiem ir kopīgs bērns.


Avoti:
Jesina, I., Galzons, E. Premjers vērtēs Loskutova rīcības ētiskumu. Diena. 17.12.2004.
LETA
VID valsts amatpersonu deklarāciju datu bāze

Uz augšu

Saņem disciplinārsodu, ko vēlāk atceļ

2006.gada martā par Ministru prezidenta Aigara Kalvīša (TP) rīkojuma nepildīšanu laikus KNAB priekšniekam Aleksejam Loskutovam piemērots disciplinārsods – rājiens. 2007.gada novembrī A. Loskutova rīcību, izpildot premjera rīkojumu, ar kuru bija uzdots atcelt lēmumu par KNAB izmeklēšanas nodaļas vadītāja Ilmāra Bodes disciplināro sodīšanu un atjaunot viņu iepriekšējā amatā, izskatīja Īpaša disciplinārlietas izmeklēšanas komisija. Tā secināja, ka A. Loskutovs ar nodomu novilcinājis premjera rīkojuma izpildi un līdz ar to izdarījis disciplināro pārkāpumu - nolaidīgi izpildījis amata pienākumus.

2007.gada novembrī Administratīvā rajona tiesa atcēla A. Kalvīša 2006.gada rīkojumu, ar kuru A.Loskutovam tika piemērots disciplinārsods.

Avoti:
Kārkliņa D., Ozolnieks E., Par premjera rīkojuma laicīgu neizpildi KNAB priekšniekam piemēro disciplinārsodu – rājienu, LETA, 18.04.2006.
Tomsone D., Rutka A., Tiesa atceļ premjera lēmumu izteikt rājienu Loskutovam par vilcināšanos atjaunot amatā izmeklētāju, LETA, 23.11.2007.

Uz augšu
 

Pēdējās izmaiņas veiktas 14.12.2014

Lūdzu, autorizējies!

Lai balsotu, lūdzu, autorizējies ar savu sociālo tīklu profilu! Tavi personas dati nebūs pieejami trešajām pusēm!